Ar trauksmi saistītie traucējumi ir biežākie psihiskie traucējumi vispārējā populācijā, un trauksmes klīniskās izpausmes pavada daudzas citas somatiskas patoloģijas. Pēc PVO datiem 2015. gadā pasaulē no trauksmes cieta 3,6 % — 264 miljoni cilvēku! Latvijā 2015. gadā no trauksmes cieta 3,2 % no populācijas, no depresijas — 4,9 %. [1]
Stress un negatīvisms ir labi zināmi veselības riska faktori; jaunā pētījumā atklāts, ka optimisms neatkarīgi samazina 2.tipa cukura diabēta risku sievietēm pēc menopauzes vecumā.
Arvien biežāk gados jauni cilvēki ārstam sūdzas par atmiņas, uzmanības, uztveres, koncentrēšanās spējas traucējumiem, kas ietekmē domāšanu, rīcību, darba un dzīves kvalitāti. Ja cilvēks ir praktiski vesels un darbspējīgā vecumā, vai viņa kognitīvās funkcijas var izsmelt, pārslogot? Vai kognitīvo pārslodzi var nodalīt no emocionālās un fiziskās pārslodzes?
Sievietēm ar sirds slimību perifēro asinsvadu sašaurināšanās garīga stresa laikā ietekmē sirdsdarbību vairāk nekā vīriešiem, tādejādi paaugstinot sievietēm ar sirdi saistītu notikumu vai nāves risku.
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Mātes ekspozīcija stresam grūtniecības laikā veicina trauksmes un kognitīvu problēmu attīstību bērnam, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā; šo fenomenu skaidro ar izmaiņām zarnu mikroflorā.
Mūsdienu medicīna nav iedomājama bez stresa jēdziena, taču vēl pirms pusgadsimta cilvēku, kurš to saskatīja kā atsevišķu fizioloģisku parādību, uzskatīja par dīvainas idejas apmātu īpatni. Šis cilvēks bija HANSS SELJE (1907—1982). Šogad aprit 40 gadu, kopš izdota viņa nozīmīgā grāmata «Stress bez distresa».
Pārrunājot psihoemocionālo problēmu ietekmi uz darbinieku veselību un darba kvalitāti, kā arī meklējot iespējamos situācijas risinājumus, 2013. gada 15. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas telpās aizvadīta apaļā galda diskusija „Psihoemocionālā veselība darbā. Problēmas un risinājumi".
Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka vientulība ir saistīta ar disfunkcionālu imūnsistēmas atbildi, kā arī vientulība kaitē vispārējam veselības stāvoklim
Sievietēm, kurām ir liels stress darbā, ir lielāks kardiovaskulāro slimību risks nekā tām, kurām ikdienā ir mazāks stress, ziņo Sieviešu veselības pētījuma rezultāti. Gan aktīvs darbs, gan augsta stresa līmeņa darbs ir saistīti ar 38% augstāku kardiovaskulāro notikumu risku 10 gadu novērošanas periodā. Augsts stresa līmenis darbā īpaši saistīts ar augstu nefatālu infarktu (RR=1,67; 95% TI [1,04-2,70]) un koronāro revaskularizāciju risku (RR=1,41; 95% TI [1,05-1,90]).
Stress nodara kaitējumu gan prātam, gan ķermenim. Piemēram, psiholoģisks stress ir saistīts ar augstāku depresijas, sirds slimību un infekcijas slimību risku. Bet līdz šim nebija skaidrs, kā tieši stress ietekmē slimību un veselību, tādēļ ASV tika veikti divi pētījumi, kuru laikā centās noskaidrot mehānismus, kā stress veicina slimības attīstību.
Psihiatrs un psihoanalītiķis Zīgmunds Freids 1893. gadā publicētā pētījumā “Neirožu etioloģija” pirmo reizi cilvēka veselības psiholoģijas izpētē pievērsa uzmanību psihoseksuālai frustrācijai ar iespēju attīstīties neirozei. Mūsdienās ārstam aizvien biežāk jākonsultē pacienti, kas cieš no nemitīgas savas veselības un izjūtu analīzes, patoloģiskas seksuālās komunikācijas. Šiem indivīdiem ir neirotiska frustrācija saistībā ar dzimumaktu: neveiksmes gaidīšanas sindroms, emocionāls stress un trauksme.
Cilvēka zarnu traktu apdzīvo apmērām 100 triljoni dažādu mikroorganismu no dažādām ģintīm un sugām, kopā veidojot apmēram 2 kilogramus visai darbīgas masas. Tā ir zarnu mikroflora jeb mikrobiota, īpaša iekšējā vide, kas pakāpeniski izveidojas tikai cilvēka pirmajā dzīves gadā. Labvēlīgu zarnu mikrofloru sauc par probiotiķiem. Probiotikas veido daļu no zarnu mikrofloras. Probiotikas iesaka gan kā uztura sastāvdaļu, gan uztura bagātinātāju, gan arī kā zāles. Tomēr joprojām pat mediķu vidū ir neizpratne par atšķirību starp probiotikām kā diētiskā uztura sastāvdaļu un probiotikām kā zālēm.
Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.
Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]