Pētījums atklāj, ka gados jauniem pieaugušajiem, kuri ziņoja par lielāku stresu pusaudžu vecumā, bija augstāks asinsspiediena, aptaukošanās un citi kardiometabolisku faktoru risks.
Augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām. 89,5% aptaujāto atzīst, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.
Pēc menopauzes aptuveni vienai sievietei no četrām dzīves laikā var attīstīties neregulārs sirds ritms, kas pazīstams kā priekškambaru mirdzēšana (PM), bet galvenie faktori, kas veicina PM attīstību, ir stresa pilni dzīves notikumi un bezmiegs.
Multimorbiditāte saistīta ar sliktu dzīves kvalitāti, polifarmāciju, augstām veselības aprūpes izmaksām un mirstību. Lai noskaidrotu, kādi nevēlami dzīvesstila faktori raksturīgi pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, tika veikts perspektīvs šķērsgriezuma pētījums Nīderlandē.
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]
Hroniska stresa ietekme uz dažādu hronisku slimību gaitu pētīta plaši. Arvien biežāk prāto, vai psiholoģisks distress, trauksme, depresīvi traucējumi varētu ietekmēt arī gastroezofageālā atviļņa slimības gaitu. Kas varētu būt pirmais — stress, pēc tam atvilnis? Vai otrādi? Bet varbūt tie pastāv līdztekus un savā starpā nav saistīti?
Jebkuras brūces dzīšana ir sarežģīts, multiplu lokālu un vispārēju veselības stāvokļa faktoru ietekmēts process, par kuru mums vēl līdz šim ir daudz neskaidrību. Tomēr gadiem ilgie pētījumi brūču dzīšanas normālā fizioloģijā un patofizioloģijā snieguši daudz svarīgas informācijas, kas palīdz savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas un tās risināt.
Uzturs bagāts ar augļiem un dārzeņiem saistīts ar mazāku stresu. Pētījumā atklāja, ka ikdienu apēdot 470 g augļu un dārzeņu, par 10 % samazinās stresa līmenis, salīdzinot ar tiem, kuri ikdienu apēd mazāk par 230 g augļu un dārzeņu.
Emocijas ir svarīgs faktors, kas nosaka hronisku ādas slimību attīstību un paasinājumu veidošanos. Psihodermatoloģija ir medicīnas nozare, kas fokusējas uz ādas, prāta un ķermeņa mijiedarbību. Trešdaļai dermatoloģisko pacientu ir psiholoģiska rakstura problēmas, tieši tāpēc svarīgi to ņemt vērā, ārstējot pacientus ar hroniskām ādas problēmām.
Finansiāls stress var nekavējoties ietekmēt labsajūtu, bet vai tas gandrīz 30 gadus vēlāk var izraisīt fiziskas sāpes? Atbilde ir jā, saskaņā ar jaunajiem Gruzijas Universitātes zinātnieku pētījumiem.
Laiks maina daudzus bioloģiskos procesus mūsu ķermenī. Novecošanās ir neviendabīgs faktors, kura ietekmes temps uz orgānu sistēmām atšķiras. Bet ko tas dara ar mūsu lielāko orgānu? Vai āda noveco tikai fizioloģiski vai tomēr mēs ar savu uzvedību un paradumiem šo procesu varam negribot paātrināt?
Cilvēkiem, kuri ziņo par ar darbu saistītu stresu ir lielāks risks tikt hospitalizētiem perifēro artēriju slimību dēļ, salīdzinot ar tiem, kuriem nav stresa darbā. Ar darbu saistītais stress jeb spriedze darbā attiecas uz psiholoģisko un sociālo stresu darbā, bieži vien augstu gaidu apvienojumā ar zemāku personīgās kontroles līmeni dēļ.
Nieze ir bieži sastopams pacientiem ar ādas slimībām. Pētnieki atklāja, ka pacientiem ar dermatoloģiskām saslimšanām, nieze ir saistīta ar klīnisku depresiju, domām par pašnāvību un stresu. Pētnieki iesaka šādu pacientu aprūpē iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pasargātu un pārvaldību ar niezi saistītās problēmas.
100 triljoni mikrobu zarnās, saukti arī par “aizmirsto orgānu”, — desmit reizes vairāk nekā šūnu visā organismā. “Visas slimības sākas zarnās” — ar tik skaļu saukli pirms diviem tūkstošiem gadu klajā nāca modernās medicīnas tēvs Hipokrats. Jo vairāk pētām ar modernās zinātnes rīkiem, jo vairāk aptveram Hipokrata teiktā patiesumu.
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.