Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Alkohola lietošana ir vadošais modificējamais saslimstības un mirstības iemesls, kas atbildīgs par vidēji 2,6 miljoniem nāves gadījumu pasaulē katru gadu. Alkohols kauzāli saistīts ar vairāk kā 200 medicīniskiem un invaliditāti saistītiem stāvokļiem un paaugstina risku dažādu hronisku slimību attīstībai. GLP1 receptoru agonistus šobrīd plaši izmanto 2.tipa cukura diabēta un aptaukošanās terapijā. Tiek ziņots, ka lietojot semgalutīdu, kas ir viens no šīs grupas medikamentiem, samazinās vēlme arī pēc alkohola lietošanas.
Bronhiālā astma (BA) ir bieži sastopama hroniska elpceļu slimība, un pēdējos gados tās izplatība, saslimstība un slimības izraisītais ekonomiskais slogs ir tikai audzis. Kaut arī BA patoģenēze nav līdz galam izprasta, galvenie astmas progresijas iemesli ir samazināta plaušu funkcija, alerģiskās slimības, bakteriālās un vīrusu infekcijas. Sistemātiska pārskata un meta-analīzes veidā aprēķināti bērnības BA izplatības rādītāji un riska faktori.
Abdominālā aortas aneirisma (AAA) ir bieži sastopama pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi. Ņemot vērā, ka AAA ruptūra ir potenciāli fatāls notikums, laicīga AAA pārvaldība var būt lietderīga ilgtermiņa izdzīvotības uzlabošanai. Pētnieki Korejā noskaidroja, kāda ir AAA izplatība un raksturlielumi pacientiem ar rezecējamu nesīkšūnu plaušu vēzi.
Prognoze pēc akūta miokarda infarkta, kas komplicējies ar kardiogēnu šoku (AMI–KŠ) saglabājas drūma. Lai varētu pieņemt adekvātus ārstēšanas lēmumus atbilstīgi situācijai, nepieciešama savlaicīga riska stratifikācija. Šā brīža esošie kardiogēna šoka kalkulatori lielākoties nav pieejami ikdienas praksē, jo ne vienmēr būs zināma informācija par koronāro plūsmu pēc revaskularizācijas, noteikts cistatīna C vai IL-6 līmenis, vai arī aprēķini nebūs pielāgoti pacientiem ar AMI–KŠ.
Psoriāzes terapija ar bioloģiskajiem medikamentiem var būt mazāk efektīva noteiktām pacientu grupām. Meta–analīzes veidā noskaidrots, kādi klīniskie pacientu raksturojošie faktori saistīti ar sliktāku bioloģisko preparātu efektivitāti.
Smēķēšanas atmešana samazina mirstību un saslimstību. Tomēr joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā un cik ātri smēķēšanas atmešana samazina mirstības līmeni no smēķēšanas izraisītām slimībām.
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Nesmēķējošo cilvēku skaits Latvijā arvien samazinās, un šobrīd tas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā
Sievietēm ar perifērisko artēriju slimību (PAS) bieži vien novēro atpiskus simptomus, vēlāku hospitalizāciju un sliktāku prognozi, tāpēc risku identifikācija un to pārvaldība ir ļoti svarīga. Šajā pētījumā novērtētas PAS riska faktoru atšķirības starp dzimumiem.
Šogad publiskotas jaunās HOPS ārstēšanas vadlīnijas GOLD 2023, kur, salīdzinot ar iepriekšējām, ir jauna HOPS definīcija, bet ABCD principu nomainījis ABE princips, lai atpazītu paasinājumu klīnisko nozīmību neatkarīgi no simptomu līmeņa. Rakstā piedāvāts ieskats HOPS pacientu pārvaldības līkločos un ģimenes ārsta ikdienas izaicinājumos.
Multimorbiditāte saistīta ar sliktu dzīves kvalitāti, polifarmāciju, augstām veselības aprūpes izmaksām un mirstību. Lai noskaidrotu, kādi nevēlami dzīvesstila faktori raksturīgi pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, tika veikts perspektīvs šķērsgriezuma pētījums Nīderlandē.
Vairāk kā puse pasaules bērnu tiek pakļauti pasīvās smēķēšanas draudiem, kas saistīti ar daudzskaitlīgām veselības problēmām tuvākā un tālākā nākotnē. Šā pārskata mērķis bija apkopot datus par pasīvo smēķēšanu un tās ietekmi uz bērna (zīdaiņa, pirmsskolas vecuma un vecāka) mutes dobuma veselību.
Pasaulē pieaug podagras izplatība, tāpēc ļoti būtiski ir profilaktiskie pasākumi veselīga dzīvesveida un optimāla urīnskābes līmeņa serumā uzturēšanai. Līdzpastāvoša sabiedrības veselības problēma ir augošais elektronisko cigarešu lietotāju skaits, turklāt daļa no smēķētājiem lieto gan elektroniskās, gan parastās cigaretes. Līdz šim iegūtie dati par smēķēšanas ietekmi uz urīnskābes līmeni serumā ir strīdīgi.
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni un kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
Lai gan ik gadu pirms siltās sezonas plašsaziņas līdzekļos izskan brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas SPKC dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar ērču pārnestajām infekcijas slimībām, laimboreliozi (LB) un sabiedrības neizpratne būtiski nemainās. Tāpēc raksta mērķis ir atkārtoti pievērst speciālistu uzmanību un aktualizēt LB diagnostikas un ārstēšanas standartus.
Akūts gastroenterīts ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacienti dodas pie ģimenes ārsta, īpaši rudens—ziemas sezonā. Lai gan vairākums gadījumu ir pašlimitējoši, ģimenes ārstam ir būtiska loma pacienta stāvokļa savlaicīgā izvērtēšanā, riska faktoru un komplikāciju identificēšanā, atbilstošas ārstēšanas nodrošināšanā un pacienta izglītošanā. Rakstā apkopota informācija no aktuālajām vadlīnijām un praktiski ieteikumi ģimenes ārstiem par akūtu gastroenterītu pieaugušajiem.
Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
PVO dati vēsta, ka kardiovaskulārās slimības (KVS) katru gadu pasaulē atņem 17,9 miljonus dzīvību un apmēram trešdaļa nevēlamo notikumu attīstās pirms 70 gadu vecuma! Kardioloģisko pacientu aprūpē nozīmīgu artavu sniedz ģimenes ārsti, kas ikdienā aprūpē lielu skaitu pacientu ar hipertensiju, sirds mazspēju, dislipidēmiju un citām KVS, tāpēc būtiski kliedēt šaubas par neskaidrībām. Kardioloģe un interniste Dr. Marina Kovaļova atzīst, ka uzdotie jautājumi ir ļoti svarīgi kardioloģisku pacientu aprūpē.
