Nemaz ne tik sen pieredzējām brīdi, kad mūsu prātu pārņēma tikai viens vīruss — Covid–19. Tas bija laiks, kad tādi infekciju izraisītāji kā gripas vīruss un RSV kļuva mazaktuāli. Jau 2022. gada vasarā pakāpeniski novērojām iepriekšējo infekcijas slimību atgriešanos sabiedrībā. Gripa, RSV, garais klepus, pneimokoku infekcija — šobrīd rūpe jātur par katru no tiem. Īpaši būtiski atcerēties par riska grupām un profilakses pasākumiem.
Pneimokoku slimības ietver plaša spektra infekcijas izpausmes ar īpaši uzsveramiem riskiem pacientiem no 65 gadu vecuma. Pneimokoku infekcijām raksturīga arī dažādu patoģenētisko mehānismu mediētu kardiovaskulāro komplikāciju pievienošanās, ietverot sirds mazspēju, aterosklerozes progresēšanu, akūtu koronāru sindromu un aritmijas. Pacientiem ar iepriekš zināmu kardiovaskulāru slimību tā var izrādīties sevišķi bīstama kombinācija, kam efektīvākā prevencijas iespēja ir vakcinācija.
Statistikas dati rāda, ka sadzīvē iegūtas pneimonijas (SIP) ikgadējā sastopamība ir 248 gadījumi uz 100 000 pieaugušo. Noteiktā vecumā SIP riski pieaug: 65—79 gadus veciem senioriem pneimonijas sastopamība fiksēta jau 634 gadījumos uz 100 000 iedzīvotāju! Turklāt līdz ar cienījamāku vecumu aug arī hospitalizācijas riski. Tāpēc svarīga izpratne ne tikai par savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas principiem, bet arī par profilaksi.
Streptococcus pneumoniae joprojām ieņem galveno lomu dažādu infekcijas slimību etioloģijā. Pneimokoka izraisītās komplikācijas ir viens no galvenajiem nāves iemesliem pacientiem dažādās vecumgrupās visā pasaulē. Šis mikroorganisms ir oportūnists un izmanto savu iespēju, kad saimniekorganisms ir novājināts, un rada vai nu lokālu iekaisumu, agravējas uz dziļajiem elpceļiem, vai diseminējas sistēmiski.
Pneimokoku vakcīna rekomendēta maziem bērniem, ne tikai lai pasargātu no slimībām un nāves, bet arī, lai samazinātu smagas antibiotiku rezistentas infekcijas izplatību.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka migrēna ar auru ir saistīta ar lielāku išēmiska insulta risku pusmūža un vecākiem pieaugušajiem. Risks bija īpaši augsts vīriešiem, kas jaunāki par 72 gadiem, neatkarīgi no auras esamības, savukārt migrēna bez auras ar insulta risku nebija saistīta.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
