Zoledronāts novērš lūzumu risku sievietēm pēcmenopauzē, terapiju saņemot ik 12—18 mēnešus, un tā efekts uz kaulu blīvumu un mainību saglabājas vairāk nekā piecus gadus. Līdz šim nav pētīts, vai zoledronāta retāka ordinēšana varētu novērst mugurkaula lūzumus sievietēm agrīnā pēcmenopauzē.
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
Vai aspirīns mazā profilaktiskā devā samazina lūzumu un nopietnu kritienu risku veselīgiem senioriem? To pētnieki no Austrālijas skaidroja ar placebo kontrolētā, nejaušinātā pētījumā.
Neskatoties uz to, ka osteoporotiskie lūzumi būtiski ietekmē pacienta turpmāko dzīves kvalitāti un paaugstina mirstības risku, daļa pacientu nolemj osteoporozes medikamentozo terapiju pārtraukt. Šeit pētīti iemesli, kāpēc tā notiek un kas ir riska faktori zāļu lietošanas nelīdzestībai osteoporozes pacientu vidū.
Pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 26 000 pusmūža sieviešu no Apvienotās Karalistes, atklāj, ka tām, kuras ievēro veģetāru diētu, bija par 33 % lielāks gūžas kaula kakliņa lūzumu risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras regulāri ēd gaļu.
Lēmuma pieņemšana par labu kādai no augšstilba kaula proksimālās daļas lūzuma terapijas metodēm pacientiem ar ierobežotu paredzamās dzīves ilgumu ir izaicinoša. Publikācijas autori uzskata, ka šie pacienti pārāk bieži tiek ārstēti operatīvi, kaut ieguvumi no tā ir diskutabli un publikācijās minētie dati ir ierobežotā daudzumā.
Veselības statistikas datubāzē “Reģistrēto ievainojumu skaita sadalījums pēc ievainojuma veida, dzimuma un vecuma grupām” [1] norādīts, ka sievietēm 60—85 un vairāk gadu vecumā Latvijā 2020. gadā kopā bija 2032 kaulu lūzumi, neprecizējot lokalizāciju. Vai bija iespējams nepieļaut daļu no šiem lūzumiem?
Primāra hiperparatireoze veicina osteoporozes attīstību un progresiju senioru vidū. Līdz šim nav zināms paratireoīdektomijas ieguvums kaulu lūzumu risku mazināšanai šai pacientu grupai.
Papildus iepriekš veiktakos pētījumos noskaidrotajam, ka gūžas lūzumu risks palielinās pēc antidepresantu lietošanas sākuma, jaunā pētījumā secināts, ka šis risks ir paaugstināts arī tieši pirms terapijas uzsākšanas.
Gūžas kakliņa lūzumi ir nozīmīga problēma pacientiem ar Alcheimera slimību, kuri parasti lieto arī dažādas iedarbības medikamentus dažādām slimībām. Pierādījumi liecina, ka saistība starp protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu un gūžas kakliņa lūzumiem nav vienozīmīga.
Pētījumā atklāts, ka 15,4 % pacientu, kuri paņem tā saucamās “medikamentu brīvdienas” no osteoporozes medikamentiem, bisfosfonātiem, cieš no kaulu lūzumiem.
Traumas parasti atnāk pēkšņi un negaidīti. Ir traumas, no kurām varam izvairīties, ir traumas, kas nav paredzamas, un ir traumas, ko paši izprovocējam. Jo inteliģentāka un sociāli attīstītāka sabiedrība, jo traumu mazāk, proti, cilvēki ievēro drošības pasākumus, kas būtiski mazina traumatismu. Mūsu sabiedrībā vēl arvien diemžēl valda uzskats, ka lietot dažādus aizsargus ir pazemojums.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Glikagonam līdzīgais peptīds 1 (GLP1) un glikozes atkarīgais insulinotropiskais polipeptīds (GIP) ir zināmi ar savām kuņģa saturu aizturošām īpašībām. Lai salīdzinātu klīniski nozīmīga atlieku kuņģa tilpuma (RGV) attīstības risku GLP1/GIP agonistu lietotājiem pirms augšējās endoskopijas ar sedāciju, veikts pētījums.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.