Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.
Subklīniska hipotiroīdisma (SCH) izplatība bija 24 % pacientiem ar hipertensiju. Dalībniekiem ar normālu asinsspiedienu, SCH izplatība bija 17 %.
Gados vecākiem cilvēkiem ar hipotireozi var būt paaugstināts demences attīstības risks. Demences attīstības risks bija vēl lielāks cilvēkiem, kuriem vairogdziedzera stāvokļa dēļ bija nepieciešama vairogdziedzera hormonu aizstājterapija.
Asiņošana pēc tireoīdektomijas ir potenciāla dzīvību apdraudoša komplikācija bez zināmas uzticamas neinvazīvas metodes tās noteikšanai agrīni. Lai noskaidrotu, vai kakla apkārtmēra pieaugums pēc tireoīdektomijas varētu būt ticams agrīnas asiņošanas rādītājs, tika veikts kohortas pētījums.
Lai noskaidrotu, cik bieži starp lieliem, lēnu augošiem labdabīgiem vairogdziedzera audzējiem paralēli attīstās ļundabīgi veidojumi, tika veikts pētījums – analizēti četrpadsmit gadus perspektīvi ievākti dati no divām datu bāzēm par pacientiem, kam veikta tireoīdektomija terciārās klīnikās ASV (A) un Grieķijā (B).
Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām.
Lai arī vairogdziedzera funkcijas novērtēšana mūsdienās kļuvusi savlaicīgāka un precīzāka, tomēr simptomu lēnās un pakāpeniskās attīstības dēļ hipotireoze ilgāku laiku var palikt neatpazīta. Diagnozes noteikšana un terapijas sākšana šajos gadījumos var aizkavēties.
Aptaukošanās ir stāvoklis, ko raksturo taukaudu ekscess. To parasti saista ar palielinātu ķermeņa masu. Aptaukošanās var attīstīties pacientiem ar normālu svaru. Ievērojamu svara pieaugumu var novērot uz muskuļu, nevis taukaudu masas rēķina (body building).
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
