Priekškambaru mirdzēšanas (PM) izplatība pieaug visā pasaulē, – aprēķināts, ka šobrīd zināmi aptuveni 63,6 miljoni pacientu ar prevalentu PM. Risks iegūt PM pastāv katram trešajam pasaules iedzīvotājam, turklāt ~30 % PM pacientu ir asimptomātiska. Bet mēs zinām, ka arī asimptomātika PM nav nekaitīgs līdzās gājējs – tā paaugstina insulta risku, mirstību, tajā pašā laikā labi reaģē uz terapiju. Jaunākās ESC vadlīnijas atbalsta dažādu modernu ierīču izmantošanu sirds ritma uzraudzībā. Tomēr pierādījumi par klīnisko efektivitāti un optimālajām skrīninga metodēm ir ierobežotā daudzumā.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 50 000 Korejas pusaudžu, secināts, tiem, kuri izmantoja viedtālruni vairāk nekā 4 stundas dienā, bija augstāks psihisko saslimšanu un vielu lietošanas risks.
Jau pierādīts, ka pārmērīgi ilgs ekrāna laiks dažādās bērnu vecumgrupās paaugstina risku attīstīties dažādām psihiskās veselības problēmām. Bet vai pastāv atšķirība iznākumā atkarībā no tā, ko bērns skatās?
Ekrāna laiks ir laiks, ko persona pavada pie televizora, datora, viedierīcēm dienas laikā. Lai nodrošinātu bērnam pietiekamu fizisko aktivitāšu daudzumu un veselu augšanu, PVO rekomendējusi ierobežot ekrāna laiku maziem bērniem. Tomēr daudzi veiktie pētījumi pierādījuši, ka dzīvē šīs rekomendācijas bieži netiek ievērotas.
Neveselīgs alkohola patēriņš jaunu cilvēku vidū ir sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Studentu sociālā dzīve un akadēmiskās prasības bieži vien var veicināt neveselīgu paradumu attīstīšanos, t.sk. pārmērīgu alkohola lietošanu. Interesanti, bet ir pierādīts, ka studējošie patērē vairāk alkohola, nekā vienaudži, kas nav studenti. Šajā pētījumā analizēja viedtālrunī pieejamas izglītojošas un pašnovērtējošas intervences efektu studentu vidū, lai samazinātu ikdienas alkohola patēriņu.
Ir novērots, ka dažādas mobilās ierīces bieži tiek izmantotas, lai izklaidētu un novērstu uzmanību maziem bērniem, bet līdz šim maz pētīts, kā šādas darbības ietekmē bērna attīstību ilgtermiņā.
Pediatriskās vadlīnijas norāda, ka mazuļiem līdz divu gadu gadu vecumam būtu jāizvairās no jebkāda pavadītā laika pie ierīču ekrāniem, bet bērniem no 2–5 gadiem maksimālais dienā pavadāmais laiks jāierobežo līdz vienai stundai. Šīs rekomendācijas pielāgotas katrā valstī ar nelielām variācijām, bet kopīgas izpratnes par to, vai vadlīnijas tiek ievērotas, nav.
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā diviem pacientiem sekmīgi implantēta jauna tipa bezvadu sirds stimulācijas sistēma. Atšķirībā no līdz šim pieejamajiem bezvadu sirds stimulatoriem, jaunā tehnoloģija ļauj nodrošināt stimulāciju gan sirds priekškambarī, gan kambarī, paplašinot ārstēšanas iespējas pacientiem ar sirds ritma traucējumiem
