Takotsubo sindroms (TTS), pazīstams arī kā salauztās sirds sindroms vai stresa kardiomiopātija, ir pārejoša kreisā kambara (KK) reģionāla sienas kustību traucējumu parādība, kas visbiežāk rodas pēc spēcīga emocionāla vai fiziska stresa iedarbības. Sindroma nosaukums cēlies no japāņu vārda “takotsubo”, kas apzīmē trauku astoņkāju ķeršanai, kura forma līdzīga KK izmaiņām sistoles laikā. [1]
Slēgtas fasciālās telpas (SFT) sindroms (compartment syndrome) un ekstremitāšu tromboze dažādu patofizioloģisko faktoru ietekmē var radīt audu išēmiju līdz pat neatgriezeniskiem audu bojājumiem ekstremitātē. Salīdzinoši līdzīgie simptomi — sāpes, parēze (tūska) un parestēzija — var radīt grūtības diagnostikā arī pieredzējušiem mediķiem. Tomēr savlaicīga diferenciāldiagnoze ir būtiska, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas stratēģiju un novērstu nopietnas sekas.
Endovaskulāru trombektomiju (ET) akūta išēmiska insulta ārstēšanai izmanto pacientiem ar akūtu cerebrālu artēriju trombozi vai trombemboliju akūtā periodā līdz 24 stundām no simptomu sākuma, lai novērstu paliekošu neiroloģisku defektu vai pacienta nāvi. [1] TENSION pētījums parādīja ET drošību un efektivitāti pacientiem ar išēmisku insultu un lielu infarktu 90 dienās. [2]
Psoriāze ir hroniska autoimūna ādas slimība, kas skar 1—4 % pasaules iedzīvotāju. Tā kā slimība ir hroniska un pacientu ietekmē visa mūža garumā, tā negatīvi iespaido dzīves kvalitāti kopumā, jo pasliktina gan fizisko veselību, gan psihisko labbūtību, gan sociālo dzīvi.
Hiperkoagulācija trombozes patofizioloģijā spēlē galveno lomu. Koagulācijas procesu atslēgas faktors ir trombīns, kuru attiecīgi regulē antitrombīns – tā deficīts līdz šim saistīts ar paaugstinātu trombozes risku un kardiovaskulāro nāvi. Šajā pētījumā analizēta saistība starp antitrombīna līmeni un mirstību no kardiovaskulārām vai onkoloģiskām slimībām vispārējā populācijā.
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
