Nr. 10 (259)
Ļubova Renemane, Dr. med., psihiatre, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra, Poliklīnika Via Una, RPNC Ambulatori konsultatīvā nodaļa
Apkārtnē viss ir pilns krāsu, lapas jautri čaukst zem kājām. Taču rudens ir ne tikai gadalaiks ar spēcīgu enerģiju, bet arī hronisku slimību saasināšanās laiks. Būtiski mainās gaisa temperatūra, atmosfēras spiediens, mitrums un dienasgaismas stundas. Cilvēka ķermenim tas ir stress, ko var pavadīt neirohumorālās regulācijas un vielmaiņas izmaiņas. Doctus oktobra numurs lasītājus uzrunā ar rakstu kolekciju, kuru liela daļa tēmu ir saistītas ar sezonalitāti.
Dr. Sanitas Pauderes–Loginas rakstā rodamas atbildes uz jautājumiem par biežākajām psoriāzes blakusslimībām, dzīvesveida saistību ar slimību un terapijas taktikas izvēli.
Raksts par tādu hronisku psihosomatisku slimību kā bronhiālā astma ļauj ieskatīties gan pulmonoloģes Inetas Grīsles, gan klīniskās psiholoģes Kristīnes Dūdiņas viedoklī par slimības izpratni un ārstēšanās iespējām.
Psihiatri atgādina par sezonālām depresijām, pievēršot uzmanību savlaicīgai diagnostikai un pareizas stratēģijas izvēlei.
Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska uzmanību fokusē uz cukura diabēta specifiku senioriem, bet Dr. Anda Opuļa uzsver ģimenes ārsta konsultāciju specifiku sievietēm postmenopauzes periodā.
Savukārt gastroenterologu kolektīvs sniedz pamatīgu informāciju par endoskopisko izmeklējumu veidiem gastroenteroloģijā, aprakstot precīzas indikācijas, pacienta sagatavošanu izmeklējumiem un komplikāciju risku.
Iedvesmai izlasiet interviju ar endoskopiju nodaļas vadītāju Anitu Lapiņu — par dzīvotprasmi.
Lai jums skaists zelta rudens!
Psoriāze ir hroniska autoimūna ādas slimība, kas skar 1—4 % pasaules iedzīvotāju. Tā kā slimība ir hroniska un pacientu ietekmē visa mūža garumā, tā negatīvi iespaido dzīves kvalitāti kopumā, jo pasliktina gan fizisko veselību, gan psihisko labbūtību, gan sociālo dzīvi.
Sezonālos afektīvos jeb depresīvos traucējumus (SDT) aprakstīja N. Rosenthal ar līdzautoriem 1984. gadā. Autori raksturoja depresijas klīnisku variantu, kas uzliesmoja un atkārtojās rudenī un ziemā, kam sekoja remisija pavasarī un vasarā. [1]
Rakstā detalizēti aplūkojam piecu galveno antihipertensīvās terapijas grupu medikamentus, to lietošanas nianses, klīniski svarīgas mijiedarbības un biežākās blakusparādības.
Seniori pārstāv lielāko diabēta pacientu daļu Eiropā un ASV. Attīstīto valstu iedzīvotāju vidējais vecums aizvien pieaug, piemēram, Latvijā iedzīvotāju skaits vecumā virs 60 gadiem pārsniedz 500 000, kas ir vairāk nekā ceturtdaļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem šobrīd!
Pirmie diagnostisko endoskopisko instrumentu izmantošanas mēģinājumi Eiropā datēti tālajā 1805. gadā (Bozzini). Metodēm pakāpeniski pilnveidojoties, pirmos ziedu laikus endoskopija sasniedza pagājušā gadsimta 70. gados. Mūsdienās endoskopija ir gastroenterologa ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa. Kad indicēti endoskopiski izmeklējumi gastroenteroloģijā? Kā sagatavoties procedūrai? Kāds ir komplikāciju risks?
Bronhiālā astma kā hroniska slimība ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un var būt invalidizējoša gan fiziski, gan mentāli. Pēc Center for Disease Control and Prevention definīcijas par invaliditāti liecina jebkurš stāvoklis, kas iespaido pacienta ikdienas aktivitātes.
Sievietes reproduktīvā novecošanās pēc STRAW+10* (the Stages of Reproductive Aging Workshop +10) iedalīta septiņos posmos: pieci posmi pirms pēdējā menstruālā cikla un divi posmi pēc. Katrs posms saistīts ar atšķirīgām hormonālām izmaiņām un ir mainīga ilguma. [12; 32]
Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.
Izaicinājums risināt sarežģīto un pacietība darāmo paveikt izcili. Šī kombinācija labi raksturo Dr. ANITU LAPIŅU, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Endoskopiju nodaļas vadītāju. Novembrī nodaļa svin 40 gadu jubileju. Kad dakterei Lapiņai bija 29 gadi, viņa tika uzaicināta izveidot šo nodaļu. Tagad te gadā veic vairāk nekā desmit tūkstošus ārstniecisko un diagnostisko endoskopiju.
Daktere GUNA ŠMITE Vilces doktorātu vada nepilnus divus gadus, kopš pārņēma Dr. Ineses Pemperes praksi. Sarunā jaunā daktere ir lietišķa: ja pats nedarīsi, tad kurš cits?! Izaicinājumu laukos patiešām netrūkst — jūnijā atvērusi filiāli blakus pagastā, Lielplatonē, un arī tuvajā Augstkalnē un Elejā vairāki ģimenes ārsti vēlas doties pensijā, tāpēc pacienti jau lūko, kur pierakstīties.
Pacientu tiesību likumā sagatavoti vairāki priekšlikumi grozījumiem. Septembrī Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas un pacientu sabiedrisko organizācijas pārstāvji nelielās darba grupās apsprieda šos priekšlikums. Ko tie paredz un kādi ir galvenie secinājumi?
Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Dzīvojam laikā, kad šis teiciens raksturo katru nākamo dienu. Drošība, ekonomiskā situācija — trausla, valsts jauno simts galvu darbs pie kompromisu meklēšanas nupat tikai sāksies.
