Rītdiena un optimisms
Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Dzīvojam laikā, kad šis teiciens raksturo katru nākamo dienu. Drošība, ekonomiskā situācija — trausla, valsts jauno simts galvu darbs pie kompromisu meklēšanas nupat tikai sāksies.
- Mediķu atalgojuma nākotne — neskaidra. Septembrī valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu par mediķu jauno atalgojuma modeli, tomēr no ziņojuma pazudis detalizēts pielikuma grafiks pa gadiem konkrētām mediķu grupām. Lielais apsolījums ir līdz 2027. gadam mediķu algās ieguldīt 335 miljonus eiro. Nākamajā gadā būtu jāpieliek 55 miljoni eiro, Veselības ministrija tos ir prasījusi, bet iznākums nav zināms, jo tam var pietrūkt naudas. Turklāt politiķiem patīk atsaukties, ka Covid laikā jau tā bijuši dāsni pret nozari.
- Valsts apmaksāta veselības aprūpe deklarētajiem iedzīvotājiem? Valdība tā arī nav akceptējusi Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā par vienu veselības grozu (iepriekš iecerēto divu grozu vietā), kuru no valsts puses nodrošina tiem, kas deklarēti Latvijā. Kā dzīvosim pēc 2023. gada 1. janvāra — ar divu vai viena groza veselības aprūpi? Kurš ir spieķis riteņos? Valsts nevēlas maksāt par veselības aprūpes pakalpojumu tiem, kas Latvijā nedzīvo, nestrādā un nemaksā nodokļus, un grozījumi paredzētu nodrošināt veselības aprūpi iedzīvotājiem, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Latvijā. Kaut gan cilvēkam, kas no Latvijas pārceļas strādāt un dzīvot citā valstī, ir pienākums anulēt dzīvesvietas deklarāciju, Finanšu ministrija dzīvesvietas deklarācijas faktu nevēlas ņemt par noteicošo, uzsverot, ka cilvēks Latvijā deklarēties var jebkur un jebkurā brīdī un nav iespējams to izkontrolēt. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iespējams izsekot tam, vai visi, kas sāk dzīvi ārvalstīs, norāda savu jauno dzīvesvietu, kaut tas būtu viņu pienākums. Turklāt ne katrai Latvijā deklarētajai personai ir pienākums maksāt šeit nodokļus.
- Un tomēr viena laba ziņa — Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ārsta profesija ir pati prestižākā, tālāk seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji. Šādi SKDS aptaujas dati tika publiskoti 9. Latvijas Ārstu kongresā. Paši ārsti novērtējumā ir pieticīgāki — profesijas prestižu novērtējuši teju ar 7 ballēm. Taču ārsta profesiju saviem bērniem ieteiktu 57 %. Tas vieš pozitīvu skatu — rītdiena tomēr ir laba!