Anna Mihailova, reimatoloģe, terapeite, ģimenes ārste, balsta un kustību orgānu ultrasonogrāfijas speciāliste, Orto klīnika, RSU iekšķīgo slimību katedras docente
"Gada sākums ir savdabīgs laiks, kad nupat vēl esam lējuši laimes, apdomājuši vēlmes un vēlēšanās un domājuši nākotnes kategorijā — kaut mēs visi būtu mīloši un veseli!"
“Sapņot par nākotni ir viegli, jo tas neprasa atbildību — vien gaišu vēlēšanos. Bet janvārī, kad jāķeras pie iecerētā piepildīšanas, mēdzam savas vēlēšanās atlikt uz vēlāku laiku. Un paši par to skumstam. Ļoti gribētu, lai nevajadzīgais tur arī paliek, bet visam patiesajam lai pietiek brīnuma un degsmes tapt piepildītam.
Tāpat vēlētos, lai tuvības un dzimtas izjūtu, kad kopā svētkos sanāk vairākas paaudzes un ģimenes, mēs sagādātu sev atkal un atkal visa gada garumā. Tuvie cilvēki ir mūsu spēka avots, un mēs esam spēka avots katram savā ģimenē. Dzīve bieži šķiet pārāk ātra un steidzīga, bet kopā būšana ar savējiem ir lēnais un vērtīgais laiks, ko vērts ar nolūku un ļoti apzināti organizēt, lai apjaustu savas saknes, savu vienību un pasmeltos spēku un mieru.
Kolēģiem gribu novēlēt gan drosmi piepildīt vēlēšanās un apzināties dzimtas spēku, gan nerimstošu ziņkārību, vēlmi ikreiz mazliet pārspēt sevi, tā pilnveidojoties. Bet vairāk par visu — mīlestību pret darbu, ko darām, un iejūtību pret cilvēkiem, kam palīdzam.
Žurnāls Doctus mūsu darbā ir labs sabiedrotais un piemērs, jo katrs numurs dod iespēju profesionāli pilnveidoties un vienlaikus cieņpilni un ar lielu labestību caur portretintervijām iepazīt mūsu kolēģus.
Gaišu un bagātu gadu!”
Bērnu ķirurgs, Bērnu ķirurģijas klīnikas vēdera dobuma orgānu un taisnās zarnas slimību profila virsārsts, RSU Bērnu ķirurģijas katedras profesors ARNIS EŅĢELIS ir pārliecināts — lai būtu labs ķirurgs, jāmācās visu mūžu. To viņš cītīgi dara un aicina darīt arī citus. Jo tad izdodas kaut ko paveikt pirmajam.
“Niršana ir skaista atpūta no ikdienas rūpēm,” saka onkologs—ķirurgs ANDREJS SREBNIJS, kad tiekamies Latvijas Onkoloģijas centrā. Dakteris ar prieku un reizē skumjām stāsta par savu aizraušanos, jo situācija pasaulē pēdējā laikā ļoti mainījusies un nav zināms, kad atkal varēs relaksēties zemūdens pasaulē.
Recepte ir dokuments, un Ministru kabineta noteikumi strikti nosaka — tajā nevar palikt neaizpildītas sadaļas. Tas ir teorētiski. Dzīvē ir citādi — dažkārt tiek aizmirsts pacienta personas kods, vārds, adrese, sajauktas zāļu devas, improvizēts ar zāļu nosaukumiem, saīsinājumiem.
Prognozēšana ir nepateicīgs darbs, it īpaši, ja jaunais gads šūpojas jaunas valdības veidošanas gaidās. Izskatās, ka 2016. gads solās būt nepopulāru lēmumu gads. Cieto riekstu gads.
Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.
Fibromialģija (FM) ir sindroms, kam raksturīgas hroniskas plaši izplatītas sāpes balsta—kustību aparātā (chronic widespread pain — CWP), ko parasti pavada viens vai vairāki vispārēji simptomi, piemēram, nespēks, miega traucējumi, depresijas epizodes, kognitīvi traucējumi. [1]
Kad ar dzīvesveida pārmaiņām 2. tipa cukura diabēta pacientiem vairs nepietiek, jāsāk pretdiabēta medikamentu lietošana, bet glikozes līmeņa pazemināšana nebūt nav vienīgais to efekts. Rakstā apkopoti daži pētījumi par perorālo pretdiabēta medikamentu pozitīvo ietekmi gremošanas sistēmā, kā arī asinsspiediena, kardiovaskulārā riska un sepses attīstības biežuma mazināšanā.
Eiropas Kardiologu biedrība (ESC) ikgadējā kongresā septembra sākumā ik gadu prezentē jaunas vadlīnijas konkrētām slimību grupām. Šogad piecas, starp tām — 2015. gada ESC vadlīnijas plaušu hipertensijas diagnostikā un ārstēšanā. Iepriekšējās (izdotas 2008. gadā) vairs neapkopoja mūsdienīgus šīs slimības ārstēšanas aspektus.
Laikus pamanot izmaiņas bērna psihiskajā stāvoklī un nekavējoties konsultējoties pie bērnu psihiatra, iespējams palēnināt vai pat novērst stāvokļa progresēšanu un attīstību līdz hroniskam stāvoklim, bērnam pieaugot. Rakstā aplūkoti četri gadījumi, kad speciālista vizīte būtu bijusi nepieciešama agrāk, un izcelti faktori, kam īpaša uzmanība būtu jāpievērš savlaicīgi.
Iedomāsimies šādu situāciju: praksē uz konsultāciju atnāk 48 gadus veca sieviete ar sūdzībām par pastiprinātu svīšanu. Izvaicājot pacienti, noskaidrojam, ka viņai bieži ir sarkšanas epizodes un arī naktīs viņa pamostas, jo ir nosvīdusi slapja. Pirmajās epizodēs viņa tam nav pievērsusi uzmanību, taču šobrīd sāk uztraukties par savu veselības stāvokli.
Policististisku olnīcu sindroms (PCOS) ir bieža endokrīnās sistēmas patoloģija sievietēm reproduktīvajā vecumā.
Arvien vairāk pacientu sūdzas par dažādiem gremošanas trakta simptomiem saistībā ar glutēna lietošanu. 20—45 % pieaugušo uzskata, ka glutēns ir iemesls pārtikas nepanesības izraisītiem veselības traucējumiem. Ir līdzība ar celiakijai un kairinātas zarnas sindromam raksturīgām pazīmēm, tomēr atbilsme abu slimību kritērijiem nav pilnīga.
Psihoaktīvo un narkotisko vielu pārmērīgi lietojošu un atkarīgu pacientu ārstēšana ir narkologa uzdevums, tomēr šāds pacients var nonākt jebkuras specialitātes ārsta redzeslokā. Pārsvarā pacients pats ir izvēlējies lietot kādu apreibinošu vielu, bet var gadīties, ka mēs, ārsti, ordinējot kādu no ārstēšanas veidiem, varam arī kaitēt, radot dažus atkarību veidus.
