PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Novēlota vizīte pie bērnu psihiatra

R. Logins, A. Riževs
Novēlota vizīte pie bērnu psihiatra
Laikus pamanot izmaiņas bērna psihiskajā stāvoklī un nekavējoties konsultējoties pie bērnu psihiatra, iespējams palēnināt vai pat novērst stāvokļa progresēšanu un attīstību līdz hroniskam stāvoklim, bērnam pieaugot. Rakstā aplūkoti četri gadījumi, kad speciālista vizīte būtu bijusi nepieciešama agrāk, un izcelti faktori, kam īpaša uzmanība būtu jāpievērš savlaicīgi.

Psihiskus traucējumus ik gadu diagnosticē 25 % bērnu katrā vecumgrupā. [1] Biežākie psihiskie traucējumi bērniem ir neirozes, depresija, uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms, retāk — autiskā spektra traucējumi, uzvedības traucējumi, ēšanas traucējumi, bērnu šizofrēnija, psihoaktīvo vielu lietošana, Tureta sindroms. [2]

Psihisko traucējumu diagnostikā svarīgi ne tikai novērtēt konkrētus simptomus, bet jāizvērtē arī bērna attīstības atbilsme normām katrā vecumgrupā, jānoskaidro ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis un vide, no kādas bērns nāk. [3] Svarīgākās pazīmes, pēc kuru izmaiņām var spriest par agrīnu psihisku patoloģiju bērniem:

  • attīstība (nelabvēlīga iedzimtība, komplicēta grūtniecība vai dzemdību norise, attīstības aizture);
  • uzvedība (pēkšņas izmaiņas uzvedībā, socializēti uzvedības traucējumi, asociāls dzīvesveids);
  • garastāvoklis (garastāvokļa izmaiņas vai svārstības, īpaši — depresīvi traucējumi, sociāla norobežošanās, izmaiņas apetītē).

Raksturīgākās iezīmes un izturēšanās modeļi bērniem ar psihiskiem traucējumiem:

  • sekmju pasliktināšanās skolā;
  • izvairīšanās no ģimenes un draugiem;
  • bieži dusmu un naida uzliesmojumi;
  • apetītes pasliktināšanās;
  • miega traucējumi;
  • dumpošanās, protestēšana pret autoritāti;
  • alkohola/narkotiku lietošana, smēķēšana;
  • interešu zudums;
  • pastāvīgs satraukums;
  • biežas garastāvokļa svārstības;
  • nevīžīgums, nerūpēšanās par savu ārieni;
  • apsēstība ar savu svaru;
  • enerģijas un motivācijas trūkums;
  • huligānisms, citu bērnu iekaustīšana;
  • paškaitējuma mēģinājumi.

Bērniem un jauniešiem ar nopietnākām psihiskām slimībām (piemēram, šizofrēniju) var novērot dažādas citas iezīmes: saraustītu domāšanu, izteiktu trauksmi, dīvainas ķermeņa kustības, diskinēziju, anormālas garastāvokļa svārstības, pārspīlētu aizdomīgumu pret citiem, viņi dzird un redz neesošas lietas. [4]

Attīstības traucējumi

Zēns, stacionēšanas brīdī sešus gadus vecs. Vecāki sūdzas par valodas attīstības traucējumiem, ko bērnam novēro pēdējos divus gadus, nespēju apgūt pirmsskolas sagatavošanas programmu. Māte stāsta, ka dēls ik dienu mācās alfabētu, bet burtus nevar iegaumēt, ātri aizmirst. Zēns dublējis sagatavošanās grupu pirms skolas.

Anamnēze

Zēns ir vecākais bērns, ģimenē ir piecus gadus veca māsa, vesela, dzīvo pilnā ģimenē. Grūtniecība noritējusi bez īpatnībām, dzemdībās bijuši sarežģījumi — bērnam bijis izteikts skābekļa trūkums. Ekskluzīva barošana līdz sešu mēnešu vecumam. Pirmajā dzīves gadā izteikti nakts miega traucējumi ar kliegšanu. Smaidīt sācis četru mēnešu vecumā. Bijusi īpatnēja fiziskā attīstība — zēns praktiski nav rāpojis, spēlējies, guļot uz vēdera, nav gribējis sēdēt, balstījies ar muguru pret sienu. Staigāt sācis apmēram gada vecumā. Higiēnas iemaņas apguvis divu gadu vecumā. Līdz četru gadu vecumam dzīvojis Anglijā, turpat trīs gadu vecumā sācis apmeklēt bērnudārzu, kur adaptējies labi. Anglijā apguvis angļu valodu, bet pašlaik to pilnībā aizmirsis, vecāki to arī vairs neatgādina. Latvijā vecāki atgriezušies, kad bērnam bija četri gadi.

Psihiskais stāvoklis

Psihiskais stāvoklis apskates brīdī, atrodoties kabinetā kopā ar māti, sākotnēji kautrīgs, bailīgs, bet pēc uzaicinājuma izpilda visas instrukcijas. Izteikti valodas traucējumi: izruna šļupstoša, neskaidra, jauc dzimtes. Jauc labo un kreiso pusi. Jautājot par jēdzienu “zem”, “uz”, “aiz”, “blakus” skaidrojumu, zēns klusē, iespējams, tos neizprot. Nevar noformulēt jēdzienu “gadalaiki”. Atpazīst sev pazīstamas sociālās situācijas, saprot jēdzienus “lielāks”, “mazāks”. Prot mehāniski skaitīt, bet neizprot saskaitīšanas un atņemšanas jēgu. Ar pieaugušo palīdzību un priekšmetiem var veikt matemātiskas darbības robežās līdz pieci. Pilnībā apguvis higiēnas iemaņas. Veido acu kontaktu, bet īslaicīgi, uzmanība ļoti nenoturīga, spēles sižetiskas. Prot apģērbties un noģērbties, neprot siet kurpju saites. Apskates laikā akūtu produktīvu simptomātiku murgu un halucināciju veidā nekonstatē.

Objektīvā apskate

Difūza muskuļu hipotonija. Cīpslu refleksi vienādi, simetriski, ar paplašinātām izsaukšanas zonām. Patoloģisku refleksu nav. Zēnam vērojama sejas, stājas, plecu asimetrija, asimetrija pēdas valgus pozīcijā. Koordinācijas proves spēj izpildīt samērā precīzi.

Somatiskais stāvoklis — bez akūtas patoloģijas. Svars 24 kg, augums 126 cm. Āda tīra, gļotādas valgas, mute pavērta. Elpošana vezikulāra, 18 ×/min. Sirds toņi ritmiski, skaidri. Asinsspiediens 99/63 mmHg. Orgānu sistēmas bez patoloģiskas atrades.

Logopēda novērtējums

Zēns nosauc vārdu, vecumu. Nezina gadalaiku, mēnesi, nedēļas dienas. Polimorfi skaņu izrunas traucējumi. Runā vārdu, frāžu līmenī. Nevar izstāstīt par attēliem, nespēj tos savietot loģiskā secībā. Niecīgs vārdu krājums. Nespēj izskaidrot priekšmetu izmantošanas veidu. Izteikti agramatismi, runā izmanto nekorektas dzimtes, skaitļus, locījumus. Fonemātiskās analīzes un sintēzes traucējumi. Grūtības izprast, iegaumēt verbālu informāciju. Grūtības izprast divpakāpju norādījumus, nekļūdīgi izpilda tikai vienpakāpes instrukciju. Divpakāpju instrukcijās apjūk. Skaita līdz desmit, dara to automatizēti. Pazīst krāsas, saprot jēdzienus “aiz”, “uz”, “pie”, “zem”. Saprot “liels”, “mazs”. Jauc labo un kreiso pusi. Grūtības koncentrēties, ļoti aktīvs, visu laiku prasa, kad varēs iet prom. Aizdomas par fiksētu zemmēles saitīti.

Ergoterapeita novērtējums

Sīkā motorika: rakstīšana — satvēriens pareizs, bērns prot uzrakstīt tikai savu vārdu un raksta vārdu spoguļattēlā (disgrāfija), griešana — satvēriens pareizs, bet izteikti vājš. Muskuļu spēks abās rokās samērīgs. Pašaprūpē bērns ir neatkarīgs. Kognitīvās prasmes — krāsas, formas pārzina. Burtus nezina, ciparus prot skaitīt tikai skaļi, uzrakstīt un atpazīt attēlos nemāk. Grūti veidot loģiskas ķēdes.

Rekomendācijas

Pedagoģiskās un sociālās ielaistības dēļ speciālais pedagogs iesaka mācību programmas maiņu.

Fakti, kam jāpievērš īpaša uzmanība:

  • Dzemdības noritējušas ar sarežģījumiem — bijis izteikts skābekļa trūkums;
  • īpatnēja fiziskā attīstība — praktiski nav rāpojis;
  • spēlējies, guļot uz vēdera, nav gribējis sēdēt;
  • apguvis angļu valodu, bet pašreiz to pilnībā aizmirsis, vecāki to arī vairs neatgādina;
  • valodas attīstības traucējumi pēdējos divus gadus.

 

Klīniskais  gadījums A: uzvedības traucējumi

Meitene, stacionēšanas brīdī 11 gadus veca, stacionēta neatliekamā kārtā pirmo reizi mūžā, bērnu pavada audžumāte. Sūdzības par izteiktiem uzvedības traucējumiem lēkmju veidā. Dusmas ar agresijas epizodēm, melošana un zagšana.

Anamnēze

Meitene no nelabvēlīgas daudzbērnu ģimenes, kopā ģimenē ir pieci bērni. No piecu gadu vecuma meitene kopā ar māsām un brāļiem izņemta no ģimenes un dzīvo SOS ciematā. Bērnu pavada audžumāte. Par agrīno attīstību (līdz pieciem gadiem) precīzu datu nav, zināms tikai tas, ka meitenes vecāki pārmērīgi lietojuši alkoholu un nav rūpējušies par bērniem, atņemtas vecāku tiesības. Audžumāte atzīst: sākumā, dzīvojot ciematā, meitene bijusi emocionāli labila, impulsīva, dusmojusies par niecīgiem iemesliem, tad bieži kļuvusi nevaldāma, izteikti agresīva un skaļa. Psihiatra redzeslokā nonākusi 2010. gadā (astoņu gadu vecumā), tad galvenā sūdzība bija par fēču nesaturēšanu, lai gan jau tolaik bija novērojami uzvedības traucējumi un emocionāla labilitāte. 2010. gadā meitene izmeklēta, noteikta diagnoze “funkcionāli gremošanas traucējumi, aizcietējumi, gastropātija”. Ieteikta piemērota diēta un regulāras vēdera izejas nodrošināšana ar klizmu un vēdera izejas stimulatoru palīdzību.

Pašreiz fēču nesaturēšana nav konstatēta jau vairāk kā gadu. Emocionālās labilitātes un uzvedības traucējumu dēļ ordinēta atbilstīga terapija, bet bez redzama klīniska efekta. Mācoties piektajā klasē, sekmes viduvējas, motivācija visai niecīga, bet māte saka: ja grib uzlabot atzīmes, tas padodas diezgan viegli. Uz sesto klasi meitene pārcelta ar apmierinošām atzīmēm. No piecu gadu vecuma pastāvīgi zog svešas mantas un naudu, daudz melo un fantazē, ir tendence aiziet no mājām un klaiņot. Pēdējā zagšanas epizode bijusi dienā pirms stacionēšanas, kad vecākā māsa gribējusi braukt pie stomatologa un meitene nozagusi viņai 20 latus, ko iztērēja saldumos un niekos. Audžumāte saka — meitene jūtoties vainīga. Pēc šīs zagšanas epizodes meitene uzvedas provocējoši un it kā jūtas vainīga, grib saņemt kādu sodu. Ambulatori veikta psiholoģiskā izpēte liecina, ka meitenes intelektuālās attīstības līmenis atbilst vecumam, ir emocionāla labilitāte un vāja emociju paškontrole. Audžumāte meiteni raksturo kā komunikablu. Miegs un apetīte netraucēti, alerģisku reakciju nav, krampju epizodes nevēro.

Psihiskais stāvoklis

Stāvoklis apskates laikā diezgan stabils, apziņa skaidra, orientēta pareizi, kontakts labs, izturas brīvi, droši, draudzīgi, veido acu kontaktu, uz jautājumiem atbild pēc būtības, vārdu krājums atbilst vecumam, domāšana netraucēta, vispārējais zināšanu apjoms nedaudz sašaurināts, laba īslaicīgā atmiņa. Labi lasa, var atstāstīt lasīto, no mācību priekšmetiem vislabāk patīkot sporta stundas, latviešu valoda un literatūra, bet grūtības ir matemātikā, sūdzas, ka slikti saprot uzdevumus. Reizrēķina tabulu atbild apmierinoši. Produktīvo psiholoģisko simptomātiku nekonstatē, garastāvoklis labs, epiparoksismus nevēro, suicidālas domas neizsaka. Daļēji kritiska attieksme pret savu uzvedību, meitene piekrīt, ka nedrīkst ņemt svešu mantu un naudu, apsola, ka vairs to nedarīs. Skatās ar smaidu. Nevar paskaidrot, kāpēc dusmojas un kļūst agresīva, saka — tā sanākot.

Tālākā izmeklēšana

Neiroloģiskais un somatiskais stāvoklis bez akūtas patoloģijas. EEG slēdzienā — garozas bioelektriskā aktivitāte daļēji atbilst bērna vecumam. Mazāk alfa viļņu fonā, dominē bēta ritms. Mērenas difūzas vispārējās izmaiņas. Neizteikta fokālā epileptiformā aktivitāte abās FTO zonās, vairāk slodžu laikā.

Psiholoģiskās pārbaudes rezultāti

Psiholoģiskā izpēte norāda uz grūtībām kontrolēt uzvedību intensīvu emociju gadījumā. Raksturīgas emocionālas svārstības, biežas dusmu reakcijas. Spēj izvērtēt situāciju, kad var atļauties saasināti emocionāli reaģēt un fiziski ietekmēt citus. Ir izpratne par savu uzvedību un tās sekām, nav vēlmes to mainīt. Svarīgs pašvērtējums, raksturīga citu kritizēšana, ir vēlme pēc uzmanības un atzinības.

Fakti, kam jāpievērš īpaša uzmanība:

  • bērnu pavada audžumāte;
  • dusmas ar agresijas epizodēm, melošana un zagšana;
  • meitene no daudzbērnu nelabvēlīgas ģimenes;
  • uzvedības traucējumi un emocionāla labilitāte bija novērojami jau astoņu gadu vecumā;
  • no piecu gadu vecuma pastāvīgi zog svešas mantas un naudu, daudz melo un fantazē, ir tendence aiziet no mājām un klaiņot.

Klīniskais  gadījums B: garastāvokļa pārmaiņas

Meitene, stacionēšanas brīdī 14 gadus veca. Pēkšņi sākusi sevi ierobežot ēšanā — jūnijā paziņojusi, ka ēdīs tikai jogurtus. Sākotnēji māte tam nav pievērsusi uzmanību, taču meitene arvien vairāk sevi ierobežojusi ēšanā. Atteikusies no gaļas. Pēc pusgada ambulatori apmeklējusi bērnu psihiatru, ordinēta terapija, bet uz stacionāru doties nav piekritusi. Pēdējās dienās praktiski neēd, nedzer, tikai guļ, tāpēc māte pēc savas iniciatīvas meitu atvedusi uz slimnīcu.

Pašlaik meitene dzīvo kopā ar māti un jaunāko māsu. Māte stāsta, ka pirms gada meitai bijusi psihotraumējoša situācija: dramatiska vecāku šķiršanās, jo tēvs regulāri lietojis alkoholu un bijis vardarbīgs. Māte ar meitām aizbēgušas uz citu dzīvesvietu. Šā gada maijā meitenei bijusi epizode, kad sākusi ignorēt mācības, praktiski nav mācījusies, jūtami pasliktinājušās sekmes, taču septembrī sākusi izteikti cītīgi mācīties un praktiski visu laiku nododas mācībām. Zaudējusi sociālos kontaktus, draugus, ne ar vienu nekomunicē. Māte stāsta, ka meita ar tēvu satiekas, bet attiecības vēsas, tēvs meitu ignorē. Meitene ignorē jaunāko māsu, praktiski nekontaktējas.

Agrīnā attīstība bez būtiskām īpatnībām. 2010. gadā (desmit gadu vecumā) meitenei bijusi ģeneralizēta krampju lēkme, noteikta diagnoze “epilepsija ar ģeneralizētām lēkmēm”. Ordinēta terapija. Pēdējā lēkme bijusi pirms gada. Lēkmes vairs nav atkārtojušās.

Psihiskais stāvoklis apskates brīdī

Stāvoklis vērtējams kā grūts, meitene nomākta, apātiska, apziņa skaidra, pilnībā orientēta visos veidos pareizi, uz jautājumiem atbild adekvāti, bet nespēj izskaidrot cēloņus, kāpēc ierobežojusi sevi ēšanā, par šo tēmu runā izvairīgi, nelabprāt. Pēc meitenes vārdiem, viņai nav bijušas domas par to, ka ķermenis būtu neglīts, lai tāpēc atteiktos no ēdiena. Meitenei pašlaik ir stipra motivācija turpināt mācības, uz stacionāru nav gribējusi doties, jo pārdzīvo, ka nevar pabeigt pēdējos pārbaudes darbus. Slimnīcā ieradusies tikai tāpēc, ka māte pierunājusi.

Tālākā izmeklēšana

Neiroloģiskais stāvoklis: cīpslu refleksi saglabāti, simetriski, zīlītes vienādas, labi reaģē uz gaismu. Perēkļu simptomātikas nav, koordinācijas proves izpilda precīzi.

Somatiskais stāvoklis — grūts, izteikta kaheksija, svars 36 kg, augums 162 cm, temperatūra 36,4 °C, elpošana 20 ×/min., pulss 54 ×/min., āda atrofiska, bez zemādas tauku kārtas, lūpas sausas, sasprēgājušas, mēle balti aplikta. Izteikta hipertrihoze uz rokām un matu izkrišana. Pulmovezikulāra elpošana, sirds toņi dobji, tendence uz bradikardiju. Vēders ar iekritušu priekšējo virsmu. Aknas līdz ar ribu loku. Meitene apgalvo, ka vakar bijusi vēdera izeja.

EEG slēdzienā — garozas bioelektriskā aktivitāte izmainīta, “nenobriedis” pamatritms — zemākas amplitūdas pieraksts, maz alfa viļņu, tie ir lēnāki, poliritmija. Reģistrē difūzas, vispārējas izmaiņas, bet pārliecinošu epileptiformo aktivitāti nereģistrē.

Slimības gaitas īpatnības

Meitene iestājas smagā psihiskā un somatiskā stāvoklī. Iestājoties atsakās no ēšanas, ir apātiska, slikts garastāvoklis, izsaka nevēlēšanos dzīvot, ilgstoši sev paškaitējusi ar dažādiem priekšmetiem, skrāpē un plēš ādu uz abiem apakšdelmiem. Stacionēšanas laikā ilgstoši atsakās tikties ar māti un tēvu, atsakās arī no psihologa, psihoterapeita un mākslas terapeita konsultācijām. Divus mēnešus atsakās arī no mācībām. Ilgstoši nevēlas iziet pastaigās, kā iemeslu minot apkārtējo cilvēku reakciju. Meitene atzīst, ka viņai pastāvīgi saglabājas domas par savu pārmērīgo resnumu un neglītumu. Stacionēšanas laikā meitene piespiedu kārtā barota arī caur nazogastrālo zondi, bijuši ilgstoši vēdera izejas traucējumi ar aizcietējumiem un spastisku fēču konsistenci. Svara dinamika stacionēšanas laikā pozitīva: no 36 kg uz 42 kg. Meitenei ilgstoši miega traucējumi ar pamošanos naktī, murgaina satura sapņi par ēdienu, vardarbību no vecāku puses. Stacionārā pavadīja 124 gultasdienas.

Fakti, kam jāpievērš īpaša uzmanība:

  • meitene pēkšņi sākusi sevi ierobežot ēšanā;
  • arvien vairāk sevi ierobežojusi ēšanā;
  • pēc pusgada ambulatori apmeklējusi bērnu psihiatru;
  • pirms gada bijusi psihotraumējoša situācija — dramatiska vecāku šķiršanās;
  • maijā sākusi ignorēt mācības, septembrī — izteikti cītīgi mācīties;
  • zaudējusi sociālos kontaktus, draugus, ne ar vienu nekomunicē.

Klīniskais  gadījums C: garastāvokļa pārmaiņas

Zēns, stacionēšanas brīdī 13 gadus vecs. Stacionēts neatliekamā kārtā pēc ambulatorās pieņemšanas, jo pēdējos mēnešos parādījušies uzvedības un emociju traucējumi, izteikti pašnāvības draudi. Zēnu pavada māte. Nodaļā iestājas pirmo reizi. Zēns atsakās iet uz skolu, pasliktinājušās sekmes. Dažas reizes draudējis ar pašnāvību, arī šorīt. Māte baidījusies atstāt zēnu mājās vai laist uz skolu.

Anamnēze

Zēns dzīvo ar māti un jaunāko brāli. Tēvs ģimenē nedzīvo jau astoņus gadus, bet periodiski pēc tēva iniciatīvas zēns ar tēvu satiekas. Pēc satikšanās ar tēvu zēnam vienmēr slikts garastāvoklis, ir dusmīgs, trauksmains. Tēvs (pēc mātes un bērna vārdiem) pārmērīgi lieto alkoholu. Zēns mācās sestajā klasē, kopumā sekmīgi, bet šajā mācību gadā sekmes daudz sliktākas salīdzinājumā ar citiem gadiem, vairākus mēnešus neizrāda interesi un motivāciju mācīties, atsakās iet uz skolu. Garastāvoklis pasliktinājies, zudusi interese par hobijiem un citām nodarbēm. Attiecības ar māti raksturo kā normālas, labas. Pēdējās nedēļās zēns ļoti drūms, nepacietīgs, izsaka domas, ka nav vērts dzīvot, pārmet mātei, kāpēc viņu dzemdējusi. Izsaka pašnāvības domas, bet bez konkrētiem plāniem, metodēm. Apmeklēt psihiatru ieteicis ģimenes ārsts. Pēc ambulatorās pieņemšanas stacionēts neatliekamā kārtā.

Bērns no pirmās grūtniecības, grūtniecības laikā sestajā mēnesī mātei urīnceļu infekcija ar drudzi, dažas dienas ārstējusies stacionārā, pēc tam grūtniecības norise normāla. Dzemdības ar neatliekamu ķeizargriezienu, jo bijusi vāja dzemdību darbība. Dzimšanas svars 3200 g. Ekskluzīvi barots dažus mēnešus. Psihomotorā un runas attīstība atbilstīga vecumam. Apmeklējis bērnudārzu, bez īpašām problēmām, adaptējies diezgan viegli. No septiņu gadu vecuma mācās skolā, līdz šim mācību gadam īpašu problēmu skolā nav bijis, sekmes normālas, arī uzvedības problēmu nav bijis. Krampju epizodes nav konstatētas, alerģiskas reakcijas nevēro. Galvas traumas, neiroinfekcijas noliedz. Hroniskas psihiskas slimības ģimenē noliedz.

Psihiskais stāvoklis apskates brīdī

Stāvoklis vidēji smags. Apziņa skaidra, orientēts pareizi. Kontakts formāls, acu kontaktu veido īslaicīgi, vairāk skatās apkārt. Garastāvoklis slikts. Izskatās neapmierināts, nomākts, drūms. Atzīst, ka mainījusies uzvedība, mainījies garastāvoklis, pašreiz maz kas interesē. Mazinājusies mācību produktivitāte, sliktākas atzīmes, bet zēnu tas īpaši neuztrauc. Atzīst, ka labāk jūtoties dienas otrajā pusē, vakarpusē, tad uzlabojoties gan apetīte, gan garastāvoklis, bet no rīta jūtoties slikti. Skolā negrib iet. Murgi, halucinācijas nav konstatētas, bet saka — esot sajūta, ka no malas kaut kas uz viņu skatās. Dzirdes halucinācijas noliedz. Epiparoksismus nevēro. Uz jautājumiem atbild pēc būtības. Vārdu krājums sadzīves līmenī. Stāsta, ka agrāk visvairāk patikušas sporta stundas, labprāt apmeklējis basketbola nodarbības, bet atzīst, ka visu gribot mainīt, arī sporta veidu, trūkstot pacietības un mērķtiecības. Jau mainītas dažas sporta nodarbības, pašlaik ne ar ko nenodarbojas. Labi padodas angļu valoda, sliktāk latviešu valoda un matemātika. Attiecības ar brāli raksturo kā normālas. Apskates laikā pašnāvības domas neizsaka, bet tagad daudz domājot, ka dzīve ir bezmērķīga un bezjēdzīga. Somatiskais un neiroloģiskais stāvoklis bez akūtas patoloģijas.

Psihoterapeita slēdziens

Pusaudzis bez iemesla atsakās apmeklēt skolu (vispār neiziet no mājām), sēž visu laiku pie datora, izsaka pašnāvības draudus, ir bailes no tēva vardarbības pret māti. Starp vecākiem sadistiskas, mazohistiskas attiecības, kurās viņi ievelk arī vecāko dēlu. Domājams, bērns uzņēmies atbildību par ģimenes drošību, ko emocionāli nespēj paveikt, un atkāpjas šizoīdā pozīcijā.

Psiholoģiskās izpētes rezultāti

Zēna domāšanas process disharmonisks, vērojami formāli domāšanas traucējumi. Neļauj pilnībā izslēgt endogēnu procesu emocionāli izmainītai distancētai personībai ar pašdestruktīvām depresīvām tendencēm. Interpersonālās iemaņas ir maz adaptīvas (norobežošanās), vērojams augsts trauksmes līmenis.

Fakti, kam jāpievērš īpaša uzmanība:

  • pēc satikšanās ar tēvu zēnam vienmēr slikts garastāvoklis, ir dusmīgs;
  • vairākus mēnešus neizrāda interesi un motivāciju mācīties, atsakās iet uz skolu;
  • garastāvoklis pasliktinājies, zudusi interese par vaļaspriekiem un citām nodarbēm;
  • pēdējās nedēļas ļoti drūms, nepacietīgs;
  • vājas dzemdību darbības dēļ dzemdības ar ķeizargriezienu;
  • sestajā grūtniecības mēnesī mātei urīnceļu infekcija ar drudzi.

Noslēgumā

Bērni salīdzinoši reti atklāti runā par saviem pārdzīvojumiem, izjūtām un domām, jo uzskata, ka ģimene, radinieki tam nepievērsīs adekvātu uzmanību vai pat izteiks pārmetumus, nicinājumu, bet no vienaudžu puses baidās par apsmiešanu, ņirgāšanos. Tāpēc daļa mūsdienu bērnu daudz laika pavada, sociālajos tīklos komunicējot ar domubiedriem, bet citi uzturas asociālās kompānijās, bēguļo no mājām un skolas, uzvedas noziedzīgi. Vizītē pie ārsta viņi savus simptomus mēdz simulēt, noliegt vai tieši pretēji — pārspīlēt kādas somatiskas sūdzības, uzvesties manipulatīvi, kas īpaši raksturīgi bērniem ar garastāvokļa un uzvedības traucējumiem. Tāpēc, ja rodas aizdomas, ka bērnam varētu būt emocionālas vai psihiskas dabas traucējumi, un ja iespēju robežās izslēgta organiska patoloģija, bērns netieši jāizjautā par skolu, draugiem, hobijiem.

Svarīgi, lai bērns sarunā justos droši un viņam nerastos iespaids, ka tiek pratināts. Gadījumos, kad bērnu pie ārsta pavada vecāki, jāpievērš uzmanība arī vecāku attieksmei, manierei, kā viņi ar bērnu komunicē, jo tas ir spoguļattēls attiecībām mājās, no kurienes visbiežāk arī izriet visas bērnu psiholoģiskās problēmas, — līdzīgi kā četros aprakstītajos klīniskajos gadījumos.

 

Literatūra

  1. www.medicinenet.com/mental_illness_in_children/article.htm
  2. www.webmd.com/anxiety-panic/mental-health-illness-in-children
  3. www.medicinenet.com/mental_illness_in_children/page3.htm
  4. www.kidsmentalhealth.ca/parents/signs_disorders.php