Jeļena Vrubļevska, Dr. med., docente, psihiatre
Šajā Doctus numurā ļoti veiksmīgi apvienoti ārstiem vienmēr tik aktuālie tematiskie virzieni: klīniskie jautājumi ar zinātnisku pamatojumu, klīniskā gadījuma apraksts ar teorētisko skaidrojumu, aktualitātes preklīniskajā zinātnē, pieredzes stāsti un iedvesmu rosinoša saruna.
Visbiežāk, lasot kādu medicīnisku izdevumu, pirmais, kas piesaista manu uzmanību, ir atziņas, ko pamato zinātniski pierādījumi. Šoreiz pirmais raksts, ko patiesi izbaudīju, bija intervija ar Sandru Pūci. Šī iedvesmojošā intervija raisīja pārdomas, kādas ir manas vērtības šajā laikā, kas manī rada mieru un notur līdzsvarā un cik svarīgi ikdienas skrējienā palaikam apstāties, ieklausīties un ieskatīties sevī...
Ar lielu interesi izlasīju interviju ar vadošo pētnieku un laboratorijas vadītāju Latvijas Organiskās sintēzes institūtā asoc. prof. Kristapu Jaudzemu. Manuprāt, varam būt lepni par Latvijas zinātniekiem un viņu potenciālu.
Žurnāla rakstos rastās atziņas noder arī klīniskajā darbā, tā, piemēram, ļoti pamatīgs prof. Ineses Folkmanes un kolēģes Lindas Kuhtas raksts par pēctransplantācijas cukura diabētu un ar to saistītajām problēmām. Vienmēr aktuāla ir tēma par dzelzs preparātiem un to lietošanas veidiem, kas detalizēti izklāstīta Alīnas Kriviņas rakstā. No klīniskā viedokļa sevišķi pediatriem saistošs ir Alises Purviņas un Kristīnes Rasnačas raksts par iedzimtu citomegalovīrusa infekciju un tās sekām jaundzimušajiem, ko vēl interesantāku dara klīniskā gadījuma apraksts.
Saulainās vasaras dienās sevišķa uzmanība būtu jāpievērš ādas pasargāšanai no saules tiešās iedarbības — par melasmas iemesliem, profilaksi un ārstēšanu izsmeļoši izklāsta Dr. med. Elga Sidhoma. Visbiežākās problēmas vasaras periodā podologa praksē ilustratīvi apkopotas kolēģu Agnijas Heldes, Mārītes Saulītes, Tatjanas Ivanovas rakstā.
2015. gadā pretsāpju zāles bija trešā pārdotākā zāļu grupa pasaulē. Paredzot, ka senioru skaits pieaugs (22 % 2050. gadā), palielināsies arī hronisku slimību (to skaitā reimatoloģisku, onkoloģisku) sastopamība un pretsāpju līdzekļu lietošanas biežums un daudzums — vislielākajā mērā uz NSPL rēķina. [4]
Vasarā blakus pozitīvai iedarbībai pēdas tiek pakļautas vīrusu un baktēriju ietekmei, kukaiņu kodumiem un dažādām traumām, tāpēc piedāvājam apkopojumu par vīrusu kārpām, ādas sēnīti, varžacīm un plaisām papēžos, kā arī par diabētiskās pēdas sindromu, kas aktuāls neatkarīgi no gadalaika.
Pasaulē palielinās vīriešu skaits ar sūdzībām par urīna nesaturēšanu. Negaidītas urīna noplūdes būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, un iemeslu urīna nesaturēšanai ir daudz. [1; 2] Rakstā klasificēti urīna nesaturēšanas veidi, aprakstīti galvenie cēloņi, diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipi.
Trauksmes spektra slimības nopietni iespaido ne tikai atsevišķa cilvēka dzīves kvalitāti, bet arī pasaules ekonomiku. 2010. gadā Eiropā sakarā ar prombūtni no darbā, sniegto medicīnisko palīdzību, invaliditātes pabalstiem un samazinātu darba efektivitāti zaudēti apmēram 75 miljardi eiro.
Melasma (saukta arī par hloazmu, “grūtnieču masku”) ir hroniska, recidivējoša, iegūta hiperpigmentācija epidermā un dermā, rodoties melanīna depozītiem, ko rada hiperreaktīvi melanocīti (bez hiperplāzijas). Tā biežāk sastopama sievietēm, īpaši reproduktīvajā vecumā, ķermeņa vietās, kas visvairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas. [1]
Dzelzij organismā ir ļoti daudz svarīgu funkciju: tā nodrošina skābekļa transportu, bez dzelzs pilnvērtīgi nevar veidoties hemoglobīns un eritrocīti. Dzelzs piedalās daudzos šūnu augšanas un enerģijas ražošanas procesos kā enzīmu sastāvdaļa. [3] Tāpat dzelzij ir liela nozīme neiromediatoru veidošanās procesos, kolagēnu sintēzē un imūnās sistēmas funkcionēšanā. [25]
Iedzimta citomegalovīrusa (CMV) infekcija ir biežākā iedzimtā infekcija, inficēto jaundzimušo skaits attīstītajās valstīs ir 0,6 %. [1] Intrauterīna inficēšanās ar CMV ir galvenais iemesls bērnu sensorineirālam dzirdes zudumam un smagiem neiroloģiskiem bojājumiem, izraisot bērnu cerebrālo trieku, garīgu atpalicību, redzes traucējumus un epileptiskas lēkmes.
Šēgrena sindroms (ŠS) ir viena no sarežģītākajām hroniskajām autoimūnajām slimībām, jo slimība attīstās variabli un tās gaita ir refraktāra. Sarežģītākie aspekti ir simptomu diferencēšana, aktivitātes un jau radušos orgānu bojājumu novērošana un progresēšanas aizkavēšana.
Kāpēc šis jautājums ir tik būtisks? Tas ir kā ceļazīme, ka slimības iznākums pacientam būs potenciāli labāks un dzīves kvalitāte augstāka. Un ārsta loma tajā ir ļoti nozīmīga.
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar samērā maz diskutētu problēmu — pēctransplantācijas cukura diabētu (PTCD) pacientiem pēc nieres transplantācijas (NT), tā riska faktoriem, diagnostiskajiem kritērijiem un ārstēšanas iespējām. Vēlamies prezentēt dažus Latvijā iegūtus datus pētījumā par PTCD sastopamību un riska faktoriem.
Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē.
Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.”
