Veselības aprūpes mirāžas

Ietaupījumi nākamajam liesajam gadam tiek meklēti arī ar pacientu līdzmaksājumu palielināšanu kompensējamiem medikamentiem. Piemēram, ja hipertensijas slimnieks par zālēm no savas kabatas piemaksāja divus trīs latus - dažkārt mazliet vairāk -, tad pēc valsts kompensācijas apmēru samazināšanas līdzmaksājumi varētu pieaugt par ceturtdaļu. No augšas skatoties - it kā jau niecīgs robs personīgajā maciņā, kamēr kopīgais ietaupījums mērāms vairākos desmittūkstošos latu. ...vai tikai ilgtermiņā neiegūsim pacientus, kas tiek pastumti stacionāra virzienā, kur viena diena izmaksās 40-50 latu, kamēr, mājās ārstējoties, tie varētu būtu nieka pieci lati?! Nav daudz interviju, kurās veselības ministrs neatgādinātu, ka ķēries klāt birokrātijas vezumam - lai ģimenes ārstiem nevajadzētu aizpildīt nevajadzīgas atskaites un medicīnisko dokumentāciju. Re, cik labi! Ģimenes ārsti var strādāt efektīvāk! Ilūzija - saka Latvijas ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Ministra vārdi diemžēl nav šķēres, ar kuru apgriezt likumu. Kamēr Valsts statistikas likums nav grozīts (kad tas tiks izdarīts?), ģimenes ārstiem no atskaitēm nekur nesprukt. Interesantas mirāžas var vērot arī aptieku lauciņā. Jo vairāk savelkas cilpa ap Farmaceitiskās aprūpes likumu, jo tās izteiksmīgākas. Piemēram, aptieku īpašnieku asociācija pasūta aptieku vadītāju aptauju un (kāda gaišredzība!) farmaceiti aptaujā stāsta, ka patiesībā jau vienalga, kas ir īpašnieks, no tā farmaceitiskā aprūpe necieš. Vai tas ir tik viennozīmīgi? Atbilde ir nule kā nodibinātā Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība, kas sola aizstāvēt farmaceitu intereses. Starptautiska mēroga tiesas prāvās tiek iztirzāts, vai aptiekas drīkst piederēt arī ne-farmaceitiem; vairākas no šīm prāvām vedināja domāt, ka aptieku tirgus tiks liberalizēts. Taču beidzot sagaidīts Eiropas ģenerālprokurora viedoklis, ko ņem vērā Eiropas tiesa, un tas atzīst, ka Itālijā un Vācijā aptieku īpašumtiesības saglabājamas tikai farmaceitiem.