Veselības aprūpes mirāžas

Ar mirāžām bagāta veselības aprūpes sistēma ir arī bez jostas savilkšanas, taču droši var prognozēt, ka šajos krīzes apstākļos ilūziju skaits pieaug.

Ietaupījumi nākamajam liesajam gadam tiek meklēti arī ar pacientu līdzmaksājumu palielināšanu kompensējamiem medikamentiem. Piemēram, ja hipertensijas slimnieks par zālēm no savas kabatas piemaksāja divus trīs latus - dažkārt mazliet vairāk -, tad pēc valsts kompensācijas apmēru samazināšanas līdzmaksājumi varētu pieaugt par ceturtdaļu. No augšas skatoties - it kā jau niecīgs robs personīgajā maciņā, kamēr kopīgais ietaupījums mērāms vairākos desmittūkstošos latu. ...vai tikai ilgtermiņā neiegūsim pacientus, kas tiek pastumti stacionāra virzienā, kur viena diena izmaksās 40-50 latu, kamēr, mājās ārstējoties, tie varētu būtu nieka pieci lati?! Nav daudz interviju, kurās veselības ministrs neatgādinātu, ka ķēries klāt birokrātijas vezumam - lai ģimenes ārstiem nevajadzētu aizpildīt nevajadzīgas atskaites un medicīnisko dokumentāciju. Re, cik labi! Ģimenes ārsti var strādāt efektīvāk! Ilūzija - saka Latvijas ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Ministra vārdi diemžēl nav šķēres, ar kuru apgriezt likumu. Kamēr Valsts statistikas likums nav grozīts (kad tas tiks izdarīts?), ģimenes ārstiem no atskaitēm nekur nesprukt. Interesantas mirāžas var vērot arī aptieku lauciņā. Jo vairāk savelkas cilpa ap Farmaceitiskās aprūpes likumu, jo tās izteiksmīgākas. Piemēram, aptieku īpašnieku asociācija pasūta aptieku vadītāju aptauju un (kāda gaišredzība!) farmaceiti aptaujā stāsta, ka patiesībā jau vienalga, kas ir īpašnieks, no tā farmaceitiskā aprūpe necieš. Vai tas ir tik viennozīmīgi? Atbilde ir nule kā nodibinātā Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība, kas sola aizstāvēt farmaceitu intereses. Starptautiska mēroga tiesas prāvās tiek iztirzāts, vai aptiekas drīkst piederēt arī ne-farmaceitiem; vairākas no šīm prāvām vedināja domāt, ka aptieku tirgus tiks liberalizēts. Taču beidzot sagaidīts Eiropas ģenerālprokurora viedoklis, ko ņem vērā Eiropas tiesa, un tas atzīst, ka Itālijā un Vācijā aptieku īpašumtiesības saglabājamas tikai farmaceitiem.

Uz augšu ↑
  • Mātes un dēli ar saknēm medicīnā

    Ja kāds no vecākiem ir ārsts, atvase nereti ironizē, ka arī kļuvis par mediķi, jo neko citu jau nav redzējis, zinājis. Šāda pēctecība var būt gan augsta latiņa, ko grūti pārvarēt, gan arī daudz ko dāvā. Divas paaudzes un trīs stāsti — par vērtībām, par sakņu izjūtu, par būšanu līdzās. Arī par salīdzināšanas simptomu, kas profesionālajā vidē nereti notiek. Lasīt visu

  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu