← Atpakaļ

Multiplās sklerozes simptomātiska terapija

Multiplā skleroze (MS) ir biežākais nopietnas fiziskas nespējas cēlonis darbspējīga vecuma cilvēkiem. Slimībai raksturīgi dažādi simptomi — visbiežāk pirmā pazīme ir sensori traucējumi, tad pievienojas redzes izmaiņas (miglošanās, dubultošanās, asimetrisks redzes zudums), koordinācijas traucējumi, reiboņi, kustību traucējumi.


Ļoti raksturīgs ir progresējošs nogurums, spasticitāte, nereti pievienojas depresija. Rakstā apkopotas jaunākās atziņas par simptomātisku MS pacientu ārstēšanu.

Multiplās sklerozes diagnostika

AVOTS: Mark Perry, Sharon Swain, Sophia Kemmis-Betty, Paul Cooper. Multiple sclerosis: summary of NICE guidance. BMJ. Publicēts 2014. gada oktobrī.

Multiplo sklerozi diagnosticē pēc Makdonalda (McDonald) kritērijiem (skat. 1. tabulu), kas uzskatāmi par zelta standartu MS diagnostikā, tomēr nav ieteicams diagnozi noteikt tikai pēc attēldiagnostikas izmeklējumiem, jāatceras, ka slimībai raksturīgas ļoti dažādas klīniskās izpausmes. Ja rodas aizdomas par MS, tad, lai…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Kognitīvās spējas. Kāda ir medikamentu ietekme?

    Kognitīvās spējas līdz ar vecumu pasliktinās, taču ir atšķirība starp fizioloģiskām, ar vecumu saistītām un patoloģiskām izmaiņām. Demence ir vispārīgs termins, kas apraksta klīnisko sindromu, kad tiek zaudētas kognitīvās spējas un ikdienas pasākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zinības. Pamata riska faktors demences attīstībai ir vecums. Lasīt visu

  • Stradiņa slimnīcas Insulta vienībai starptautiska atzinība

    Doctus . | 2020. gada 11. novembris

    9. novembrī Eiropas un Pasaules insulta organizāciju rīkotajā virtuālajā konferencē īpašā ceremonijā tika godināti insulta ekselences centri. Izcili novērtēta Stradiņa slimnīcas Insulta vienība. Balvu — “Angels Initiative—The Spirit of Excellence Award” — saņēma Neiroloģijas nodaļas vadītāja asoc. prof. Evija Miglāne.  Lasīt visu

  • Melatonīns. Diennakts ritma regulētājs

    Izskatot zinātniskās datubāzes un tur publicētos pētījumus, kļūst skaidrs, ka melatonīnam tiek meklētas jaunas darbības jomas ārpus jau ierastās miega—nomoda ritmu regulācijas funkcijas. Informācijas ir daudz, bet šobrīd pētnieki visaktīvāk meklē profilaktisku vai ārstniecisku melatonīna saistību ar Covid–19 un dažādām onkoloģiskām slimībām. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti