Naproksēns - efetīvākā ne ķirurģiskā metode ceļa osteoartrīta ārstēšanai

Doctus . | 2018. gada 3. maijs

Aprēkināts, ka 45 % cilvēku ir risks, ka dzīves laikā attīstīsies ceļa osteoartrīts (OA). Pēc meta-analīzes rezultātiem visefektīvākā neķirurģiskā terapija ir ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli (NSPL) naproksēnu, tas ne tikai mazina sāpes, bet arī uzlabo funkcijas.

Ceļa OA ne ķirurģiskās metodes iekļauj muskuļu stiprināšanas vingrinājumus, zemas intensitātes aerobos vingrinājumus, NSPL un svara samazināšanu cilvēkiem ar ķermeņa masas indeksu virs 25. Jaunajā meta-analīzē izvērtēja neķirurģisko metožu efektivitāti un metodes sakārtoja pēc to efektivitātes. Tika salīdzinātas sekojošas terapijas metodes: paracetamols, ibuprofēns, intra artikulāras kortizola injekcijas, ar trombocītiem bagātas plazmas (PRT) injekcijas, hialuronskābes injekcijas, dažādi NSPL (naproksēns, celekoksibs un diklofenaks) un gan perorāls, gan intra artikulārs placebo.

Autori analizēja 53 nejaušināta iedalījuma kontrolētus pētījumus, kuros analizēta ceļa OA terapija vismaz 28 dienas un pētījumā iekļauti vismaz 30 dalībnieki. Ceļa OA terapijas metodes tika saranžētas no 1 līdz 5, kur 1 ir visefektīvākā. Pētnieki secināja:

  • Sāpju mazināšanai kortiozona injekcijas sniedz lielāko īstermiņa sāpju samazinājumu ( 4- 6 nedēļas), tālāk seko ibuprofēns, PRP, naproksēns un celekoksibs;
  • Naproksēns vislabāk uzlabo funkciju spēju, tālāk seko diklofenaks, celekoksibs, ibuprofēns un PRP injekcijas;
  • Naproksēns gan mazina sāpes, gan uzlabo funkcionālās spējas pacientiem ar ceļa OA, tālāk pēc efektivitātes seko kortizola injekcijas, PRP injekcijas, ibuprofēns un celekoksibs;
  • Hialuronskābes injekcijas neierindojas pirmajā pieciniekā sāpju mazināšanā, funkciju uzlabošanā vai abu šo problēmu mazināšanā. 12 pētījumu analīze uzrādīja, ka nav statistiski ticamas atšķirības efektivitātē starp hialuronskābi un intra artikulārām placebo injekcijām.

Tā kā ceļa osteoartrīts ir bieži sastopama problēma un tai ir augstas ārstēšanas izmaksas, ir nepieciešami papildus pētījumi par OA terapijas iespējām. Lai gan NSPL izrādās efektīvākā neķirurģiskā metode, tomēr jāņem vērā iespējamie riski, tai skaitā, infarkti, insulti. Līdz šim veiktie pētījumi apliecina, ka naproksēnam ir viszemākais kardiovaskulāro notikumu risks.  

 

AVOTS: Jevsevar DS, Shores PB, Mullen K, et al. Mixed Treatment Comparisons for Nonsurgical Treatment of Knee Osteoarthritis. Journal of the American Academy of Orthopaedic Surgeons, 2018; 26 (9): 325

 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu