Ģenētika un dzīvesveids ir savstarpēji papildinoši kardiovaskulārie riska faktori

Doctus . | 2018. gada 3. jūlijs

Slikts ģenētiskais kardiovaskulāra riska profils un neveselīgs dzīvesveids ir savstarpēji papildinoši riska faktori attiecībā uz nākotnes sirds un asinsvadu slimību risku.

Gan ģenētika, gan neveselīgs dzīvesveids paaugstina kardiovaskulāro slimību risku, bet līdz šim nebija zināms, vai neveselīgs dzīvesveids ir saistīts ar vienlīdz paaugstinātu risku indivīdiem ar zemu, vidēju vai augstu ģenētisko risku.

Pētījuma mērķis bija novērtēt kombinēto saistību starp dzīvesveidu un ģenētiskiem faktoriem attiecībā uz koronāro artēriju slimību, ātriju fibrilāciju, insult, hipertensiju un 2.tipa cukura diabētu, kā arī izvērtēt mijiedarbību starp ģenētisko risku un dzīvesveidu.

Pētījumā tika izmantoti dati par vairāk nekā 500 000 dalībniekiem vecumā 40 – 70 gadi, kuru dati bija pieejami Apvienotās Karalistes Biobankā. Galvenie iznākumi bija jaunu kardiovaskulāro saslimšanu un cukura diabēta risks saistībā ar ģenētisko risku un kombinēto dzīvesveida risku. Ģenētiskais risks tika kategorizēts kā zems (1.kvintīle), vidējs (2.-4.kvintīle) vai augsts (5.kvintīle). Katrā ģenētiskajā grupā jaunu notikumu risks tika saistīts ar ideālu, vidēju vai sliktu dzīvesveidu, salīdzinot to visu ar zemu ģenētisko risku un ideālu dzīvesveidu.

No 339 003 indivīdiem 181 702 (53,6 %) bija sievietes un vidējais (SD) vecums bija 56,86 (7,99) gadi. Novērošanas periodā 9771 (3 %) dalībniekam diagnosticēja koronāro artēriju slimību, 7095 (2,1 %) diagnosticēja ātriju fibrilāciju, 3145 (0,9 %) – insultu, 11 358 (4,8 %) – hipertensiju un 4379 (1,4 %) – cukura diabēts. Ģenētiskais risks un dzīvesveids ir neatkarīgi jaunu kardiovaskulāru notikumu riska faktori. Salīdzinot ar ideāla dzīvesveida un zema ģenētiskā riska grupu, neveselīgs dzīvesveids ir saistīts ar paaugstinātu draudu attiecību koronāro artēriju slimībai (HR=4,54; 95 % TI [3,72 – 5,54]), ātriju fibriulācijai (HR=5,41; 95 % TI [4,29 – 6,81]), hipertensijai (HR=4,68; 95 % TI [3,85 – 5,69]), insultam (HR=2,26; 95 % TI [1,63 – 3,14]), cukura diabētam (HR=15,46; 95 % TI [10,82 – 22,08]) augsta ģenētiskā riska grupā.

Lielā populācijā balstītā pētījumā secināja, ka ģenētiskie faktori un kombinētie dzīvesveida faktori savstarpēji papildinās un paaugstina kardiovaskulāro slimību risku. Neveselīga dzīvesveida relatīvais efekts bija salīdzināms starp ģenētiskā riska grupām. Dzīvesveida izmaiņas ir ieteicamas ikvienam, tomēr augsta riska indivīdu atpazīšanai var izmantot ģenētisko risku.

AVOTS: Said MA, Verweji N, van der Harst P. Associations of Combined Genetic and Lifestyle Risks With Incident Cardiovascular Disease and Diabetes in the UK Biobank Study. JAMA Cardiol. Published online June 27, 2018

Uz augšu ↑