
Doctus
Doctus redakcija
Doctus redakcija
Jauniem pacientiem bez insulta riska faktoriem var būt paaugstināts insulta risks, ja viņi ir slimojuši ar Covid-19, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir bijuši slimības simptomi. Pētījumā tika analizēti insulta pacienti, kuri tika hospitalizēti no 20. marta līdz 10. aprīlim. Pētnieku novērotie gadījumi nebija tādi, kā ir parasti.
Jauns plaušu anatomijas pētījums varētu izskaidrot faktu, kāpēc vienā gadījumā no četriem hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) rodas cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši. Par šo pētnieki diskutējuši ilgstoši.
Lielā pētījumā ar sievietēm pusmūža vecumā atklāts, ka ar vecumu saistītas izmaiņas skeleta muskuļos ir daļa no sieviešu dzīves piecdesmit gadu vecumā. Šajā laikā sievietēm notiek pāreja no perimenopauzes uz postmenopauzi un estrogēna ražošana tiek pārtraukta.
Pacientiem ar Covid–19 un progresējošu ļaundabīgu audzēju bija piecas reizes lielāks 30 dienu mirstības risks, salīdzinot ar Covid–19 pozitīviem vēža pacientiem, kuriem bija remisija vai kuriem nebija ļaundabīga audzēja.
Visaptverošs pierādījumu pārskats apstiprina, ka fiziskas distances ievērošana (divi metri vai vairāk) palīdz novērst Covid–19 pārnešanu no vienas personas uz otru. Sistemātisku pārskatu un meta–analīzi pasūtīja PVO.
COVID-19 pandēmija jau ir gana biedējoša, bet gripas sezona arī vairs nav tālu. Cik smaga būs gripas sezona, ja tā saplūdīs ar Covid-19 uzliesmojumu? Ko mēs varam darīt, lai tai sagatavotos?
Viens no visbiežāk izmantotajiem diagnostikas instrumentiem, īpaši šīs pandēmijas laikā, ir reversās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcijas tests (RT-PĶR), kurā izmanto iztriepi no personas elpošanas ceļiem, lai noteiktu vīrusa daļiņas un noteiktu, vai persona ir bijusi pakļauta vīrusa ekspozīcijai.
Patoloģiskajos placentas izmeklējumos, kas tika veikti tūlīt pēc dzemdībām,16 sievietēm, kurām bija pozitīvs Covid-19 grūtniecības laikā, konstatēja ievainojumus.
Cilvēkiem, kuri atrodas izolācijā aizdomu vai apstiprinātas Covid-19 infekcijas vai iespējamās ekspozīcijas dēļ, ir paaugstināts miega problēmu risks un viņiem var būt nepieciešama psiholoģiska palīdzība.
Uzturā lietojot vismaz divas piena produktu porcijas dienā, tas ir saistīts ar zemāku cukura diabēta un paaugstināta asinsspiediena risku, kā arī ar faktoru kopumu, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku (metabolais sindroms), atklāj liela, starptautiska pētījuma rezultāti.
Pacientiem, kuriem jau ir aknu slimības, ir lielākas nevēlamu Covid-19 seku risks nekā pacientiem bez aknu slimībām.
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem, viena vai vairāku saldinātu dzērienu lietošana dienā sievietēm ir saistīta ar gandrīz par 20% lielāku sirds un asinsvadu slimību iespējamību, salīdzinot ar sievietēm, kuras reti vai nekad nav dzērušas saldinātos dzērienus.
Cīņā ar pašreizējo pandēmiju Luksemburgas Universitātes pētnieki koordinē starptautisku sadarbību, lai izveidotu COVID-19 slimības karti: visaptverošu repozitoriju, kurā būtu iekļautas visas pašreizējās zināšanas par vīrusa mijiedarbības mehānismiem. Šis tiešsaistes rīks atbalstīs pētniecību un uzlabos izpratni par šo slimību.
Miljoniem cilvēku pasaulē skābi mazinošus līdzekļus — protonu sūkņu inhibitorus (PSI) lieto tādu slimību ārstēšanai kā grēmas, gastrīts un kuņģa čūla. Zviedrijas Karolinskas institūta pētnieki ziņo, ka ilgstoša šo medikamentu lietošana varētu palielināt risku demences attīstībai.
Jaunā pētījumā noskaidrota saistība starp zemu vidējo D vitamīna līmeni un augstāku saslimstību ar Covid–19 un augstākiem mirstības rādītājiem.
Gados veciem pieaugušajiem, kuriem uzturā ir zems uzņemto flavonīdu līmenis, piemēram, ar ogām, āboliem un tēju, ir lielāka iespējamība, ka 20 gadu periodā attīstīsies Alcheimera slimība, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri ir lietojuši šos produktus pietiekamā daudzumā, secināts pētījumā.