
Doctus
Doctus redakcija
Doctus redakcija
Lai noskaidrotu, vai perifērs VSDZ un ar vecumu saistīti centrālās dzirdes funkcijas traucējumi (CDFT) ir neatkarīgi asociēti ar fizisku vai kognitīvu trauslumu (frailty) senioru vidū, tika veikts šķērsgriezuma pētījums Itālijas dienvidos.
Maskas palīdz aizsargāt to valkātājus no SARS-CoV-2 vīrusa, kas izraisa Covid-19, iegūšanas vai izplatīšanas, taču tagad Nacionālo veselības institūta pētnieki ir pievienojuši pierādījumus vēl vienam iespējamam ieguvumam valkātājiem: maska var palīdzēt mazināt elpošanas ceļu slimības, piemēram, Covid-19.
Pēdējo gadu laikā protonu sūkņu inhibitoru (PSI) izmantošana ikdienas praksē terapijā bērniem pieaug – šīs tendences pētnieku vidū rada bažas, vai paaugstinoties PSI lietošanai, nepieaug arī astmas attīstības risks. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv tāda saistība.
Uztura informācija no trim lieliem, labi zināmiem sirds slimību pētījumiem liecina, ka vienas vai vairāku kafijas tasīšu ar kofeīnu dzeršana var mazināt sirds mazspējas risku. Pētījuma rezultāti publicēti Circulation: Heart Failure.
Augstāks asinsspiediens naktī nekā dienā var būt Alcheimera slimības riska faktors vecākiem vīriešiem. Tas secināts Upsalas universitātes pētnieku pētījumā, kas publicēts žurnālā Hypertension.
Pētījumā atklāts, ka ilgstoša un regulāra aspirīna lietošana pirms kolorektālā vēža (KRV) diagnosticēšanas var būt saistīta ar zemāku KRV specifisko mirstību.
Visbiežāk muguras sāpes piemeklē seniorus (52 %), salīdzinoši bieži mugura sāp arī pieaugušajiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem (41 %), bet visretāk – jauniešiem (12 %). Atšķirības iezīmējas arī sieviešu un vīriešu vidū – “Mana Aptieka un Apotheka Veselības indekss” liecina, ka katrs trešais vīrietis (30 %) pēdējā gada laikā piedzīvojis muguras sāpes, kamēr sievietes nedaudz biežāk, sasniedzot 37 %.
Šizofrēnijas spektra traucējumi var būt mirstības riska faktors pacientiem ar Covid-19, pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Psychiatry.
Pētījumā atklāts, ka ātriju fibrilācijas (ĀF) izplatība hospitalizētajiem pacientiem ar Covid-19 ir 17,6 % un ĀF, īpaši nesen diagnosticēta, ir neatkarīgs riska faktors intrahospitālai mirstībai.
Paagājušajā nedēļā Pasaules Veselības organizācija (PVO) sadarbībā ar Eiropas Zāļu aģentūru un Upsalas Monitoringa centru veikusi izvērtējumu par Norvēģijā saņemtajiem blakusparādību ziņojumiem un secinājusi, ka vakcīnas pret Covid-19 nav izraisījušas vai kā citādi veicinājušas nāvi personām virs 85 gadu vecuma ar ļoti vāju veselību.
Kohorta pētījumā ar 28 024 sievietēm secināja, ka cukura diabēts un insulīna rezistence ir nozīmīgi riska faktori koronārās sirds slimības (KSS) attīstībā.
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai.
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas.
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums
Zinātnieki apvienoja psihiatriskos novērtējumus ar mašīnmācīšanās modeļiem, kas analizē klīniskos un bioloģiskos datus, un izveidoja algoritmu, ar kuru var prognozēt psihožu iestāšanos. Kaut arī psihiatri ļoti precīzi prognozē slimības iznākumus, viņi var nenovērtēt nelabvēlīgo gadījumu biežumu, kas izraisa recidīvus. Algoritmiskais modelis palīdz vieglāk atpazīt un prognozēt slimības gaitu.