Žurnāli

← Atpakaļ

Autors

Krustins-large
Eduards Krustiņš

Internās medicīnas rezidents,
P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Visi autora raksti

  • Sadzīvē iegūtas bakteriālas infekcijas. Rezistence pret antibiotikām

    Lai gan slimnīcas parasti saista ar domu par veselības atjaunošanu, tomēr antibiotiku plašā lietošana un mikroorganismu unikālā spēja tām pielāgoties radījušas situāciju, kad slimnīca pacientam var kļūt arī par draudu. Lasīt visu

  • Kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumi vasaras sezonā

    Vasarā cilvēki vairāk laika pavada ārpus telpām, tāpēc vides, dzīvesveida un fizisko aktivitāšu līmeņa maiņas dēļ var aktualizēties dažādi gremošanas traucējumi — diētas izmaiņu dēļ var saasināties gremošanas trakta slimības un parādīties līdz šim nebijuši simptomi. Par biežākajām kuņģa—zarnu trakta sūdzībām, simptomiem un to risinājumiem tālāk rakstā. Lasīt visu

  • Hroniskas caurejas

    Caureju var definēt kā biežāku vai šķidrāku vēdera izeju vai palielinātu tās apjomu. Lai arī tieši fēču daudzuma pieaugums ir būtisks kritērijs caurejas definīcijā, daudziem pacientiem caureja asociējas ar palielinātu šķidruma saturu fēcēs vai biežāku vēdera izeju; simptomiem, kas atsevišķi ne vienmēr liecina par strukturālām izmaiņām kuņģa—zarnu traktā. [1] Lasīt visu

  • Komplicēta Krona slimība

    Klīniskā gadījuma demonstrācijā — komplicēta Krona slimība ar agrīnu slimības sākumu un smagu, recidivējošu gaitu ar zarnu stenožu un fistulu veidošanos. Krona slimības gadījumā, lai novērstu tālāku slimības progresu un komplikācijas, liela nozīme ir savlaicīgai un agresīvai medikamentozai terapijai. Lasīt visu

  • HOPS GOLD vadlīnijas

    Tā kā HOPS ir pietiekami bieža, bet, mūsuprāt, nepietiekami novērtēta plaušu slimība, šajā rakstā vēlamies aktualizēt dažus ar tās diagnostiku un klasifikāciju saistītus aspektus 2011. gada GOLD vadlīniju kontekstā, pievēršot arī uzmanību smēķēšanai kā šīs slimības riska faktoram. Pēdējās vadlīnijās būtiskākais ir slimības klasifikācijas maiņa, no slimības pakāpēm (viegla līdz smaga) pārejot uz klasēm A, B, C vai D. Mainīti arī principi, kas pamato slimības klasifikāciju, daudz lielāku nozīmi atvēlot slimības subjektīvajam aspektam, proti, pacienta sūdzībām, kā arī objektīvi novērtējamajam slimības uzliesmojumu skaitam pēdējā gadā. Lasīt visu

  • Septiņas dienas vai viena nedēļa? Saaukstēšanās un atsevišķu preparātu ietekme uz tās gaitu

    Kā vēsta tautas paruna, iesnas ilgstot septiņas dienas, bet, ja labi ārstējot, tad vien nedēļu. Un tautas medicīnā ir virkne līdzekļu, kas sola šo efektu panākt, daļa no šiem līdzekļiem savu vietu atradusi arī aptieku plauktos – gan drogu veidā (piemēram, liepziedu, kumelīšu, pelašķu tēja), gan rūpnieciski ražotos preparātos, piemēram, alicīna (viela ķiplokos) preparāti. Vietējo līdzekļu sarakstu papildina no ārzemēm ievestā ehinācija, ingvers, kā arī C vitamīna un cinka preparāti, kas, lai arī mākslīgi sintezēti, vieglās pieejamības dēļ jau šķiet ieguvuši tautas medicīnas statusu. Lasīt visu

  • Pneimoniju diferenciāldiagnostika

    Šīs demonstrācijas mērķis ir atgādināt par pleiropneimonijas diferenciāldiagnozi un netipiska pankreatīta norisi jaunam cilvēkam. Cistiskus veidojumus aizkuņģa dziedzerī nevar ignorēt - tie ir jāizmeklē. Tikai pēc izmeklējumiem var apsvērt terapijas taktiku (nogaidoša, konservatīva vai ķirurģiska). Lasīt visu

  • Probiotikas dažu kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā

    Zarnās ir plaša mikrobu ekosistēma un komensālās baktērijas, kas veic pastāvīgu fizioloģisku zarnu imūnās sistēmas stimulāciju, aizsargā pret patogēniem un piedalās barības vielu uzņemšanā. Šā līdzsvara zudums rada vai veicina dažādas gremošanas sistēmas problēmas. [1] Šoreiz īss apskats par probiotiku ietekmi uz atsevišķu kuņģa-zarnu trakta saslimšanu gaitu, nepretendējot nosaukt vai raksturot visus virzienus, kur meklēta vai atrasta probiotiku nozīme. Ārpus raksta robežām atstāta iespējamā ilgtermiņa probiotiku ietekme uz saslimstību ar kolorektālo vēzi [5] un uz laktozes intoleranci. [6] Lasīt visu

  • Pacients ar Mounier–Kuhn sindromu

    Zem HOPS atrasts Mounier–Kuhn sindroms. Jautājums – vai ziņa, ka tas ir Mounier–Kuhn sindroms, kaut ko maina ārstēšanā? Visticamāk, nemaina, bet tas radikāli maina mūsu domāšanu – to, ka mēs visu neredzam vienādi un starp pamatkrāsām sākam redzēt starptoņus. Ko tas dod? Tas dod iespēju ģimenes ģenētiskai konsultēšanai, lai secinātu, ka tas nav vienīgais gadījums ģimenē. Pacienta radinieki nedrīkstētu smēķēt. Lasīt visu

  • Kolas dzērieni: spožums un posts

    Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā aktualizējies jautājums par saldinātajiem dzērieniem un to ietekmi uz veselību. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norādījis, ka viens no pasākumiem, lai īstenotu topošajās sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam noteiktos mērķus, varētu būt neveselīgu produktu, to skaitā saldināto dzērienu, reklāmas ierobežojums. Tāpēc šķita aktuāli apkopot pasaulē pieejamo zinātnisko informāciju par saldinātajiem dzērieniem. Tekstā ar vārdu "kola" jāsaprot jebkurš gāzētais dzēriens, kas saldināts ar fruktozes sīrupu, kā krāsvielu izmantojot karameli, bet skābuma regulēšanai - fosforskābi. Lasīt visu

  • Mazāk zināmais par iekaisīgām zarnu slimībām

    Tēma par iekaisīgajām zarnu slimībām, proti, Krona slimību, čūlaino kolītu un nespecifisko kolītu, ir ļoti plaša, un autoru mērķis šoreiz ir nevis iepazīstināt lasītāju ar visiem klīniski nozīmīgajiem jautājumiem – šim mērķim piemērotākas tam veltītās grāmatas [1-4] un vadlīnijas [5-14], bet gan norādīt uz vairākiem interesantiem šo slimību aspektiem, kas, mūsuprāt, līdz šim parasti palikuši nedaudz nomaļus. Lasīt visu