Paaugstināta pārtikas produktu jutība bērniem saistīta ar augstāku stresa un noguruma līmeni, īpaši pusaudžiem
Pētnieki 13 mēnešu laikā — no 2024. gada septembra līdz 2025. gada oktobrim — veica novērošanas šķērsgriezuma pētījumu, kurā piedalījās 339 bērni vecumā no 1 līdz 18 gadiem Rumānijā ar speciālista apstiprinātu pārtikas alerģiju, pārtikas nepanesību vai jauktu patoloģiju.
Dati tika iegūti strukturētās intervijās ar vecākiem, izmantojot uztvertā stresa anketu (Perceived Stress Questionnaire, PSQ) un noguruma novērtēšanas skalu (Fatigue Assessment Scale, FAS). Tā kā dalībnieku vecuma diapazons bija plašs, vecāki sniedza atbildes bērnu vietā.
Pētījuma dalībnieki tika atlasīti alergoloģijas un klīniskās imunoloģijas ambulatorajās iestādēs. Dalības rādītājs bija 75,3 % — pētījumā piedalījās 339 no 450 uzrunātajām atbilstošajām ģimenēm.
Diagnozes rūpīgi noteica speciālisti, izmantojot nacionālos un starptautiskos protokolus, tostarp ādas dūriena testus, seruma specifiskā imūnglobulīna E līmeņa noteikšanu, ūdeņraža elptestus, kā arī eliminācijas un atkārtotas ievadīšanas diētas ārsta uzraudzībā.
Lai noteiktu neatkarīgos uztvertā stresa un noguruma prognozējošos faktorus, tika izveidoti daudzfaktoru lineārās regresijas modeļi, koriģējot rezultātus pēc vecuma, dzimuma un svara attiecībā pret ķermeņa garumu vai ķermeņa masas indeksa procentilēm atbilstoši vecumam.
Bērniem ar pārtikas alerģijām bija statistiski nozīmīgi augstāki uztvertā stresa un noguruma rādītāji nekā bērniem ar pārtikas nepanesību (P<0,05), un visaugstākie rādītāji tika novēroti jauktās patoloģijas grupā (PSQ: P=0,0248; FAS: P<0,001).
Gan uztvertā stresa, gan noguruma rādītāji pieauga līdz ar vecumu, un starp stresu un nogurumu tika konstatēta mērena pozitīva korelācija (r=0,49, P<0,0001).
Daudzfaktoru analīzē vecums izrādījās dominējošs neatkarīgs uztvertā stresa prognozētājs (β=0,406, P=0,0002), savukārt jaukta patoloģija saglabāja statistiski nozīmīgi augstāku stresa slogu (β=3,318, P=0,0144) arī pēc korekcijas pēc vecuma un dzimuma.
Noguruma gadījumā gan vecums (β=0,404, P<0,0001), gan svara attiecība pret ķermeņa garumu vai ĶMI procentiles atbilstoši vecumam (β=0,0248, P=0,0170) bija nozīmīgi pozitīvi prognozējoši faktori. Savukārt viena pārtikas alerģija bija saistīta ar zemākiem noguruma rādītājiem (β=-2,830, P=0,0010) nekā nepanesības grupā.
“Pārtikas paaugstināta jutība bērniem ir saistīta ar būtisku psiholoģisko slogu, kam raksturīgs paaugstināts uztvertais stress un nogurums, īpaši pusaudžiem un bērniem ar sarežģītāku diagnostisko profilu. Šie rezultāti uzsver multidisciplināru ārstēšanas stratēģiju nozīmi, apvienojot precīzu diagnostiku, uztura konsultācijas un psihosociālu atbalstu, lai mazinātu plašāku pediatriskās pārtikas paaugstinātās jutības ietekmi,” raksta pētījuma autori.
AVOTS: Martin-Hadmas RM, Muscalu T, Gavra GM, Martin SA. The Hidden Burden of Food Hypersensitivity: Exploring Perceived Stress and Fatigue Symptoms in Children with Food Allergies and Intolerance. Nutrients, 2026, 18(9), 1371.