Vai bumbas atsišana ar galvu futbolā var būt saistīta ar akūtu neirālu bojājumu?
Šis bija prospektīvs populācijas gadījumu kontroles pētījums ar amatieru līgas futbolistiem. Asins paraugi tika iegūti pirms spēles un uzreiz pēc spēles noslēguma. Tāpat tika veikta video analīze, kvantificējot bumbas sitienu ar galvu skaitu spēles laikā un analizējot sitienu biežumu un intensitāti. Ar lokāliem monitoriem tika izvērtēta slodzes intensitāte un sirdsdarbība. Pētījumā tika iekļauti vīrieši no 19 gadu vecuma bez neiroloģiskām slimībām anamnēzē. Tika mērīti sekojoši neirālu defektu noteicoši biomarķieri: p-tau217, BD-tau, NfL, GFAP, S100B kalciju saistošā olbaltumviela un neironu specifiskā enolāze (NSE). Galvenais pētījuma iznākums bija saistība starp biomarķieru koncentrācijas pieaugumu un bumbas sitienu ar galvu ekspozīciju.
Pētījumā piedalījās 389 futbola spēlētāji. No 302 futbolistiem (vidējais [SN] vecums 24,6 [5,2] gadi), kas piedalījās vismaz vienā no 11 sacensībām, 216 (72 %) veica bumbas atsitienu ar galvu spēles laikā. Vidējā (SN) ekspozīcija bija 2,0 (2,1) sitieni spēles laikā un 48 % no futbolistiem veica augstas ietekmes sitienu pa galvu (bumbas trajektorija >20 metri); 65 spēlētāji (22 %) spēles laikā veica vairākus augstas ietekmes bumbas sitienus ar galvu.
Spēlētājiem, kas veica šos sitienus, tika novērots ievērojami augstāks pieaugums S100B koncentrācijā pēc spēles salīdzinājumā ar tiem, kas sitienus ar galvu neveica (n = 299, p = 0,03, Cohen d=0,29). Jo vairāk sitienu ar galvu, jo lielāks S100B (n = 299; p = 0,02; Cohen d = 0,07 uz vienu sitienu) un p-tau217 pieaugums (n = 296; p = 0,01; Cohen d = 0,09 uz vienu sitienu). Tāpat ar augstākiem šo biomarķieru rādītājiem saskārās spēlētāji, kas veica augstas ietekmes bumbas sitienus ar galvu. Biomarķieru rādītāji normalizējās 24-48 h laikā.
Avots: Hoppen MI, Königs M, Teunissen CE, et al. Amateur Soccer Heading and Acute Elevations in Blood-Based p-Tau217 and S100B. JAMA Neurol. Published online May 18, 2026. doi:10.1001/jamaneurol.2026.1224