Bērniem ar pārtikas paaugstinātu jutību tika novērots augstāks uztvertā stresa un noguruma simptomu līmenis, turklāt visaugstākie rādītāji bija bērniem ar jauktu patoloģiju, proti, vienlaikus pārtikas alerģiju un nepanesību. Pusaudžiem tika konstatēti augstākie stresa un noguruma rādītāji, un starp stresu un nogurumu tika novērota mērena pozitīva korelācija (r=0,49).
Pētījums par gandrīz 200 pārtikas produktiem ar ticamu pārtikas alerģiju un 45 produktiem ar iespējamu pārtikas alerģiju nācis ar jaunām atklāsmēm par alimentāras alerģiskas reakcijas veicinātājiem. Lielākoties pētījumi koncentrējas uz lielo astotnieku – govs pienu, vistas olām, kviešiem, soju, zemesriekstiem, koku riekstiem, zivīm un vēžveidīgajiem -, taču šajā gadījumā izvērtēti iespējami un ticami prognostiskie faktori alerģiskai reakcijai plašām ēdienu grupām.
Izsitumu spektrs ir ļoti plašs, bet tas ne tuvu nenozīmē, ka jebkāda veida izsitumi ir saistīti ar alerģiju. Ļoti bieži pacients paliek ar neatbildētu jautājumu: kāpēc veidojās izsitumi un kas jādara (vai nav jādara) turpmāk dzīvē, lai tie neatkārtotos.
Pētnieki Grieķijā veikuši pētījumu, kurā meklēta saistība starp mātes līdzestību Vidusjūras diētai un pārtikas alerģiju attīstību bērnam. Noskaidrots, ka bērniem, kuru mātes grūtniecības un krūts barošanas laikā uzņēmušas vairāk piena produktus, augļus un dārzeņus, ir mazāka iespēja attīstīties pārtikas alerģijām.
Aplūkojot epidemioloģisko datu pārskatus, redzams, ka pēdējos 20 gados pieaudzis pārtikas alerģiju sastopamības biežums, īpaši bērniem. Jāpiebilst, ka no visām alerģiskajām reakcijām uz pārtiku ap 90 % izraisa astoņi alergēni: piens, olas, zemesrieksti, jūras veltes, zivis, rieksti, soja un kvieši. Visizplatītākā ir govs piena olbaltumvielu izraisītā alerģija. [1]
Pārtikas alerģijas šobrīd ietekmē ap 5 % pieaugušo un 8 % bērnu visā pasaulē. Pārvaldības stratēģijas ir ierobežotas — izvairīšanās no alergēna, nodrošināšanās ar intramuskulāru epinefrīnu un perorāliem antihistamīniem nejaušas produkta apēšanas gadījumā, kā arī imūnterapija. Arvien populārāka kļūst agrīnas iepazīstināšanas metode zīdaiņiem ar augstu risku pārtikas alerģijas attīstībai, palēninot sensibilizācijas sastopamību populācijā.
Alerģija ir specifiska hipersensitivitātes reakcija, ko ierosina imunoloģiskie mehānismi. Pārtikas alerģija definēta kā sensibilizācija pret pārtikas proteīniem vai pārtikas piedevām. Alerģisku slimību izplatība pieaugusi strauji un turpina augt, Pasaules Alerģijas organizācijas (WAO) dati liecina, ka tā skar 10—40 % pasaules iedzīvotāju.
Pārtikas alerģiju izplatība pieaugušo populācijā ir lielāka nekā iepriekš tika domāts, pētnieki ziņo, ka katram piektajam pieaugušajam alerģija uz kādu pārtikas produktu parādās pieaugušā vecumā.
Diagnoze “atopiskais dermatīts” alergologa kabinetā izskan ļoti bieži. Varētu pat teikt, ka pacienti ar atopisko dermatītu (AD) ir lielākā daļa no visiem pacientiem konsultatīvā poliklīnikā pie bērnu alergologa. Nereti šiem pacientiem jāvelta daudz laika, jo ārsta uzdevums ir izskaidrot slimības būtību, gaitu, iemeslus, profilaksi, un pie katra punkta var aizkavēties ļoti ilgi.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
Ar šo metodi iespējams koriģēt tuvredzību, tālredzību un astigmatismu, samazinot vai pilnībā novēršot nepieciešamību lietot brilles vai kontaktlēcas. Austrumu slimnīcā Oftalmoloģijas klīnikā jau veiksmīgi veiktas vairāk nekā 40 ICL implantācijas operācijas.
Liela starptautiska datubāzu analīze parādīja, ka 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri lieto semaglutīdu, nav ne paaugstināta, ne samazināta neovaskulāras ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas attīstības riska, salīdzinot ar pacientiem, kas saņem citus pretdiabēta medikamentus.
