Doctus 2022. gada decembra numurā autoru kolektīvs iepazīstināja ar niezes daudzajām sejām, uzzinājām, ka iemesls var slēpties ne tikai dermatoloģiskas, bet arī sistēmiskas vai psihiatriskas patoloģijas ēnā. Šajā turpinājumā aplūkoti vēl citi jautājumi. Kā novērtēt pacientu ar niezi? Kādi diagnostiskie kritēriji jāņem vērā? Kādas ārstēšanas metodes šobrīd ir pasaulē un Latvijā?
Iedzimti melanocītu nēvusi ir dzimumzīmju veids, ko veido melanīnu producējošas šūnas melanocīti, un bērnam tie ir piedzimstot vai parādās pirmajos dzīves mēnešos. Tiek saukti arī par kongenitāliem pigmentšūnu nēvusiem (KMN, congenital melanocytic nevus) vai iedzimtiem nēvusiem, kā arī gigantiskiem pigmentētiem nēvusiem.
Dzīves laikā niezi pieredz visi cilvēki. Nieze jeb pruritus ir dominējošs ādas slimību simptoms. Subjektīvi to var aprakstīt kā slikti lokalizētu, neadaptīvu, parasti nepatīkamu sajūtu, kas izraisa vēlmi kasīties un būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Psoriāze ir hroniska autoimūna ādas slimība, kas skar 1—4 % pasaules iedzīvotāju. Tā kā slimība ir hroniska un pacientu ietekmē visa mūža garumā, tā negatīvi iespaido dzīves kvalitāti kopumā, jo pasliktina gan fizisko veselību, gan psihisko labbūtību, gan sociālo dzīvi.
Zarnu mikrobiotu pēta jau sen, bet ādas mikrobiota nozīmīgu lomu ieguvusi tikai pēdējos gados. Īpaši šim jautājumam pievērsušies dermatologi un kosmetologi, piemēram, izstrādājot kopšanas līdzekļus, kas veiksmīgi mijiedarbotos ar mikrobiotu.
Pēdējos 30 gados valstīs, kur pamata iedzīvotāji ir gaišādaini, tiek runāts par faktu, ka ādas ļaundabīgo veidojumu skaits pieaug. Ādas audzēju problemātikā (diagnostikā un ārstēšanā) īpaši akcentē melanomas atpazīšanu, bet milzīgais gadījumu skaita pieaugums saistīts ar audzēju, kuru mēdz saukt par ādas vēža balto karalieni — bazaliomu jeb bazālo šūnu karcinomu.
Maijs ir ādas audzēju atpazīstamības mēnesis, kad norit virkne izglītojošu kampaņu, lai zināšanas par ādas audzējiem veicinātu gan pacientu, gan veselības aprūpes darbinieku līmenī. Viens no bīstamākajiem ādas audzējiem ir melanoma, kas ir ļaundabīgs un parasti pigmentēts veidojums ādā. Tomēr par mikromelanomu jeb melanomu ar mazu diametru informācijas ir salīdzinoši maz, kaut gan audzēju agrīna diagnostika ir viens no diagnostikas mērķiem, lai, efektīvi radikāli ārstējot, novērstu pacientu mirstību un iegūtu izcilu prognozi.
Pētījumi rāda, ka ~ 90 % no ne–melanomas ādas vēžiem un 63 % melanomu ir UV staru kaitīgās ietekmes rezultāts. Lielu daļu šo vēžu varētu novērst dažas vienkāršas darbības: aizsargkrēma lietošana, izvairīšanās no tiešiem saules stariem, saulesbriļļu, cepuru valkāšana. Šobrīd ir pēdējais laiks ar pacientiem pārrunāt individuālo pasākumu kopu, lai pasargātos no ļaundabīga ādas audzēja nākotnē.
Pēciekaisuma hiperpigmentācija jeb PIH (zināma arī kā pēciekaisuma melanoze) ir iegūta reaktīva hipermelanoze, kas attīstās kā sekas pēc ādas iekaisuma. Tā ir viena no biežākajām lāzerprocedūru komplikācijām mūsdienās, kā arī sekas tādām iekaisīgām dermatozēm kā acne vulgaris un lichen planus. [1; 2]
Lai gan mūsdienīgu līdzekļu un paņēmienu klāsts brūču kopšanai un ādas traumu ārstēšanai ir ievērojami plašs, tomēr joprojām rētas ir neizbēgams ādas brūču dzīšanas rezultāts pēc ādas ievainojumiem, traumām un infekcijām.
Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas centrs. Tas apvieno ambulatorās rehabilitācijas klīniku un Ortozēšanas un protezēšanas centru zem viena jumta. Noslēdzot darbu iepriekšējās, neatbilstošās telpās, Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrs uzsāk darbu tiešā klīnikas tuvumā, tādējādi nodrošinot ciešāku multidisciplināru sadarbību un integrētus rehabilitācijas pakalpojumus, tādējādi stiprinot NRC “Vaivari” metodiskā un klīniskā līdera lomu Latvijā.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
