Tuksnesis uz ādas – sausa āda vai alerģija?
Aprēķināts, ka ziemeļvalstīs sausa āda ir 30–32 no 1000 iedzīvotājiem. Pirmā palīdzība sausas ādas gadījumā ir ādu mīkstinošie līdzekļi jeb emolienti.
Aprēķināts, ka ziemeļvalstīs sausa āda ir 30–32 no 1000 iedzīvotājiem. Pirmā palīdzība sausas ādas gadījumā ir ādu mīkstinošie līdzekļi jeb emolienti.
Medicīna mūsdienās ir vairāku disciplīnu zinātne. Jo gados vecāks pacients, jo vairāk sūdzību par traucējumiem dažādās orgānu sistēmās jāuzklausa ārstam. Anamnēzes dati par kaitīgiem ieradumiem, psiholoģiskiem un sociāliem aspektiem dokumentējami īpaši rūpīgi. Nevis pavirša saruna, bet precīzi uzdoti jautājumi pacientam un viņa tuviniekiem nodrošina ārstēšanas laika un līdzekļu pareizu plānošanu. Izmeklējumiem un analīzēm jābūt pamatotiem. Dermatologs, sniedzot rekomendācijas par ārstēšanos, bieži iesaka izmeklēšanos arī pie citiem speciālistiem (gastroenterologa, endokrinologa, infektologa, ķirurga, ortopēda u.c.). Šā raksta tēma ir diskusija par dažādu specialitāšu ārstu sadarbību pacientu ārstēšanā.
Ik gadu oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psoriāzes diena, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par slimības cēloņiem un tās sekām, kā arī pievērst uzmanību jaunu medikamentu nepieciešamībai un pacientu izglītošanai par medikamentu lietošanu. Arī šogad daļa Latvijas dermatologu piedalījās šajā akcijā, pieņemot pacientus bez maksas vai par diferencētu samaksu. Pacienti psoriāzes dēļ cieš gan fiziski, gan psiholoģiski, jo dzīves kvalitātes kritums ir tāds pats kā 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Raksta pamatā ir 2012. gadā izdotās “Psoriāzes ārstēšanas vadlīnijas”.
Ultravioletais starojums (UVS) ir cilvēka apkārtējās vides neatņemama sastāvdaļa. UVB viļņu diapazons ir būtisks biosintēzes procesiem, kad 7-deoksiholesterols pārvēršas D vitamīnā, kas, savukārt, ir svarīgākais nosacījums ne vien kaulu stiprumam, bet daudzām citām organisma funkcijām. Diemžēl pakļautībai UVS (dabiskam un mākslīgam) ir svarīga un vērā ņemama ēnas puse - kanceroģenēzes potenciāls.
Rozācija ir ādas kaite, ko biežāk novēro cilvēkiem ar I un II ādas fototipu. Rozācijas izplatību grūti novērtēt tās dažādo klīnisko izpausmju dēļ, kā arī daudzu citu ādas stāvokļu dēļ, kam ir līdzīgas klīniskās izpausmes. Aprēķinātā rozācijas izplatība gaišādainu cilvēku populācijā variē no 1 līdz 10%. Daudzi pacienti meklē palīdzību rozācijas izraisīto estētisko defektu dēļ. Tā kā rozācija nav izārstējama, ārstēšana fokusējas uz simptomu mazināšanu.
Acne vulgaris ir viena no biežākajām ādas slimībām, par ko dermatologs konsultē pacientus. Acne vulgaris pacienti ir ne vien dermatologa, bet arī daudzu citu specialitāšu ārstu ikdienas praksē – pediatru, ģimenes ārstu, ginekologu, ārstu kosmetologu, psihoterapeitu. Ir autori, kas uzskata, ka slimības sastopamība ir pat 79–95%. Acne vulgaris lielākoties uzskatāma par slimību pusaudžu vecumā, tomēr ievērojamas problēmas tā sagādā 3% vīriešu un 12% sieviešu līdz pat 50 gadu vecumam.
Sēnīšu slimības jeb mikozes (no grieķu valodas mykes – sēne) ir liela daļa no cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimībām. Būtiska mikožu grupa ir dermatomikozes (dermatomycoses) – ādas un tās derivātu (matu, nagu) slimības, ko ierosina patogēnās sēnītes – dermotomycetes, sinonīms – dermatofīti (no grieķu valodas phyton – augs). Dermatomikozēm ir akūta un hroniska (pēc gaitas), virspusēja un dziļa (pēc ādas bojājuma dziļuma), lokalizēta un izplatīta slimības forma.
Ādas slimību ārstēšanā izmanto gan lokālas, gan sistēmiskas terapijas veidus un līdzekļus. Izvēli – tikai lokālas vai lokālas un sistēmiskas terapijas kombinācija – nosaka konkrēta situācija. Visbiežāk ādas slimības izvēlas ārstēt vietēji, proti, medikamentu uzklāj bojātājam ādas apvidum. Lokālās terapijas veidus izvēlas gandrīz visu ādas slimību gadījumā, bet smagu slimību gadījumā kombinē ar sistēmisko terapiju. Lokālas terapijas mērķis ir slimības etioloģiskā faktora likvidēšana, ādas patoloģisko izmaiņu un ar to saistīto subjektīvo sajūtu likvidēšana, bojātas ādas aizsardzība no ārējiem faktoriem. [3-5; 7; 8]
Šīs klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršu un visiem labi zināmu infekcijas slimību – kašķi – un to, kādas var būt sekas, ja šī slimība netiek ārstēta. Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā (janvāris–novembris) bija reģistrēti 1452 kašķa gadījumi. Vidējais kašķa gadījumu skaits 2007.–2011. gadā bija 792,8 gadījumi gadā.
Kosmētikas līdzekļi ir vielas un preparāti saskarei ar cilvēka organismu (ādu, matiem un matu sistēmu, ārējiem orgāniem, zobiem un gļotādu). Tie paredzēti, lai tīrītu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī ķermeni, mainītu izskatu vai uzlabotu smaržu. Kosmētikas līdzekļi ir produkti higiēnai un skaistumkopšanai. Kosmētikas līdzekļus mēs izmantojam gandrīz katru dienu – gan dekoratīvo kosmētiku, gan mazgājamos līdzekļus (šampūnu, ziepes). Kosmētikas līdzekļu sastāvā ir daudz ķimikāliju, kas laika gaitā ietekmē ķermeni.
Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas centrs. Tas apvieno ambulatorās rehabilitācijas klīniku un Ortozēšanas un protezēšanas centru zem viena jumta. Noslēdzot darbu iepriekšējās, neatbilstošās telpās, Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrs uzsāk darbu tiešā klīnikas tuvumā, tādējādi nodrošinot ciešāku multidisciplināru sadarbību un integrētus rehabilitācijas pakalpojumus, tādējādi stiprinot NRC “Vaivari” metodiskā un klīniskā līdera lomu Latvijā.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.