Veģetārisms nav tikai uztura veids, tā ir arī dzīves filozofija. Līdz ar to ir ļoti grūti nodalīt tikai veģetārā uztura ietekmi uz cilvēka veselību, jo lielākajai daļai veģetāriešu raksturīgi vairāk rūpēties par savu veselību: sportot, atteikties no kaitīgiem ieradumiem, plānot uzturu. Šajā rakstā stāstām par vielām, ko ar veģetāru uzturu uzņem potenciāli vairāk un ko potenciāli mazāk, un arī to, kāda ir šo vielu nozīme cilvēka organismā un ietekme uz veselību.
Starp veģetārisma piekritējiem sieviešu ir ievērojami vairāk nekā vīriešu. Lai gan terminoloģija ir nekonsekventa un statistika nepilnīga, ir pieejama zināma informācija par veģetārisma izplatību Eiropas Savienībā. Pirmo vietu pēc veģetāriešu procenta iedzīvotāju vidū ieņem Itālija (10%). Otrajā vietā ir Šveice, pēc tam Vācija, kur mīt vairāk par 6 miljoniem veģetāriešu. [1] Cilvēku daudzums, kas izvairās ēst gaļu epizodiski (meat avoiders), ir lielāks – ap 20%. Vegānismu nevienā zemē nepraktizē vairāk par 2% iedzīvotāju. Pētījumi liecina, ka veģetārisms ir efektīvs arī medicīniskos nolūkos – mirstību no išēmiskās sirds slimības veģetāriešiem sastop par 24% retāk nekā ne-veģetāriešu vidū.
Vēsturiski iezīmējusies samērā vienkārša shēma: brīvie radikāļi ir slikti, antioksidanti ir labi un tāpēc tie pastiprināti jālieto kā veselību uzlabojošas vai nostiprinošas vielas. Veidojas pat farmakoloģijas nozare – antioksidatīvā farmakoloģija. Savukārt tas kopumā veicina intensīvu dažādu veselību uzlabojošu “brīnumlīdzekļu” ražošanu un komerciju. To aktīvo reklāmu ļoti bieži gan pamato zinātnisko pētījumu ne visai korekta citēšana. Tāpēc šajā rakstā apkopoti tipiskākie mīti un šodienas uzskati.
Aptaukošanās kļuvusi par plaši izplatītu problēmu visā pasaulē un arī Latvijā. Paradokss, ka mūsdienu cilvēku svars pieaug proporcionāli diētu grāmatu skaitam. Daudziem ārstiem jākonsultē pacienti ar lieko svaru un aptaukošanos un jāuzklausa pacientu stāsti par dažādu diētu izmantošanu, tāpēc šajā rakstā dažas populārākās svaru mazinošās diētas aplūkotas no profesionālā viedokļa. Ar frāzi “profesionālais vērtējums” mēs saprotam profesionālo asociāciju atzinumus, vadlīnijas, kas veidotas pēc zinātniskiem pierādījumiem.
Veselības rādītāju nodrošināšanā un uzlabošanā noteicoša nozīme ir uzturam. Sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs nepieciešams, lai nodrošinātu organisma augšanu un attīstību, veicinātu veselību un labu pašsajūtu. Mūsdienās izpratni par uztura saistību ar pašsajūtu un veselību pamato ilggadēji zinātniski pētījumi. Organisma veselības ķīla ir daudzveidīgs, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. Ko tas nozīmē?
Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā aktualizējies jautājums par saldinātajiem dzērieniem un to ietekmi uz veselību. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norādījis, ka viens no pasākumiem, lai īstenotu topošajās sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam noteiktos mērķus, varētu būt neveselīgu produktu, to skaitā saldināto dzērienu, reklāmas ierobežojums. Tāpēc šķita aktuāli apkopot pasaulē pieejamo zinātnisko informāciju par saldinātajiem dzērieniem. Tekstā ar vārdu "kola" jāsaprot jebkurš gāzētais dzēriens, kas saldināts ar fruktozes sīrupu, kā krāsvielu izmantojot karameli, bet skābuma regulēšanai - fosforskābi.
Rūpējoties par veselību un izskatu, mūsdienās cilvēki apmeklē kosmētiskos kabinetus, izmēğina jaunus un dārgus sejas kopšanas līdzekļus. Kosmētikas industrija attīstās, veikali ir pārplūdināti ar dārgiem produktiem, kas sola uzlabot izskatu un saglabāt jaunību. Tomēr – vai esam aizdomājušies par to, ka visefektīvākie līdzekļi ir arī vislētākie? Un šie efektīvie līdzekļi atrodami mūsu virtuvē. Tā ir apstiprināta patiesība – ja vēlamies patiešām skaistu ādu, kas ilgāk saglabā jaunavīgu izskatu, ir svarīgi rūpēties, lai ikdienas uzturā būtu produkti, kas nodrošina ilgstošu ādas veselību. Tas, ko ēdam, darbojas arī kā izejmateriāls ādas atjaunošanas procesā. Un, jo mazāk uzmanības pievēršam savam pārtikas grozam, jo lielāks risks, ka ar laiku būs jācīnās ar dažādām ādas problēmām: sausu, sažuvušu ādu, kas liek mums izskatīties vecākiem.
Kā teicis amerikānis ārsts Pols Freims (Paul S. Frame) – “viena unce profilakses ir tonna darba”. Tāpēc šoreiz pasaules literatūras apskatā jaunākie zinātniskie dati par mediķu un pacientu “palīgiem” profilakses darbā – probiotiķiem, multivitamīniem, C vitamīnu, E vitamīnu, D vitamīnu, folijskābi un augu preparātiem, lai noskaidrotu, kas darbojas, kas nedarbojas, kad lietot.
Apvienojot pasaules medicīnas lielāko rūpju objektu – antibiotiku rezistenci, rietumvalstu attīstītās sabiedrības pārtikas alerģiju skarto daļu un sabiedrības imunitātes nostiprināšanas nozīmi, iezīmējas vesela zarnu trakta problēma, kur zarnu mikrofloras kvalitātes un kvantitātes sardzē darbojas probiotikas. Veicinot izpratni, uzklausīsim ekspertu viedokļus – par vai pret?
Klīniskā barošana ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kritiski slimu pacientu ārstēšanā, mazinot komplikāciju risku. [1] Jēdziens “uztura terapija” nozīmē uzturvielu nodrošināšanu cilvēkiem, kas paši nav spējīgi uzņemt šo vielu atbilstīgu daudzumu, lai nodrošinātu ķermeņa metabolisma enerģētisko vajadzību, kā arī izteikta hiperkatabolisma gadījumā, kas palielina pamata vielmaiņu un rada enerģētisko nepietiekamību, kuras rezultātā notiek organisma šūnu degradācija un attīstās malnutrīcija.
Krūts vēža incidence pieaug visā pasaulē, īpaši starp sievietēm premenopauzē. Aprēķini par 2040.gadu norāda uz 3 miljoniem jaunu gadījumu un 1 miljonu nāves gadījumu ik gadu. Hormonālā kontracepcija ir zināms krūts vēža riska faktors, tomēr svarīgi diferencēt riskus starp dažādām hormonālās kontracepcijas zāļvielām.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
No 2025. gada 10. līdz 14. novembrim Latvijā norisinās Malnutrīcijas nedēļa, un RAKUS dati liecina: kopš valsts apmaksātā pakalpojuma ieviešanas 2023. gadā Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetā palīdzība sniegta vairāk nekā 7800 smagi slimu pacientu.
Pieraksties un saņem praktiskus, vērtīgus medicīnas un farmācijas jaunumus
