Laikā ierobežota ēšana, kas pazīstama arī kā intermitējoša badošanās, var palīdzēt cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D) zaudēt svaru un kontrolēt cukura līmeni asinīs.
Lielbritānijā veiktā pētījumā secināts, ka ir saistība starp ēšanas traucējumiem un fiziskām blakusslimībām, norādot uz veselības riskiem cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem.
Lai novērtētu un salīdzinātu dažādu ārstniecisko diētu efektivitāti un drošumu bērniem, kuriem ir pret zālēm rezistenta epilepsija, tika veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta–analīze datubāzēs PubMed, Embase, Cochrane un Ovid.
Pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 26 000 pusmūža sieviešu no Apvienotās Karalistes, atklāj, ka tām, kuras ievēro veģetāru diētu, bija par 33 % lielāks gūžas kaula kakliņa lūzumu risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras regulāri ēd gaļu.
Jauns pieaugušais varētu palielināt savu mūža ilgumu par vairāk nekā desmit gadiem, mainot savus uztura paradumus no tipiska Rietumu uztura uz optimizētu uzturu, kas ietver vairāk pākšaugu, pilngraudu produktu un riekstu, kā arī mazāk sarkanās un apstrādātas gaļas, liecina jauns pētījums. Gados vecākiem cilvēkiem paredzamais mūža ilguma pieaugums no šādām uztura izmaiņām būtu mazāks, bet tomēr arī ievērojams.
Cilvēkiem ar aptaukošanos, kas apmeklēja nevērtējošu un personalizētu dzīvesveida modificēšanas programmu, tikai 10 nedēļu laikā uzlabojās sirds un asinsvadu, kā arī psihiskā veselība, liecina pētījums, kas šodien tika prezentēts Eiropas Kardioloģijas biedrības tiešsaistes zinātniskajā kongresā (ESC). Dalībnieki zaudēja svaru un mazinājās arī trauksmes un depresijas simptomi, kā arī uzlabojās fiziskie mērījumi, tai skaitā asinsspiediens.
Pētījumi, kuros iekļauti gandrīz 2 miljonu pieaugušo visā pasaulē, liecina, ka aptuveni piecu augļu un dārzeņu porciju ēšana ik dienu, kurās 2 ir augļi un 3 dārzeņi, visticamāk, ir optimālākais daudzums ilgākam mūžam. Jaunie pētījumi publicēti Amerikas Sirds asociācijas žurnālā Circulation.
2000. gadā tika noteikta E vitamīna vidējā dienas deva (12 mg/dn). Neskatoties uz to, pasaulē turpinās diskusijas par to, kāds ir nepieciešamais E vitamīna daudzums dienā. Vairāk nekā 90% Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju, kuri nelieto uztura bagātinātājus, neuzņem noteikto E vitamīna diennakts devu ar pārtiku. Līdzīga tendence ir pierādīta arī citviet pasaulē.
Veģetāras diētas ievērošana ir saistīta ar zemāku kolorektālā vēža risku, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri neievēro veģetāras diētas ēšanas principus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Meitenēm, kuras bieži dzer saldinātos dzērienus, agrīnāk sākas menstruālais periods, nekā meitenēm, kuras tos nelieto tik bieži, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Human Reproduction.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
