Seniori pārstāv lielāko diabēta pacientu daļu Eiropā un ASV. Attīstīto valstu iedzīvotāju vidējais vecums aizvien pieaug, piemēram, Latvijā iedzīvotāju skaits vecumā virs 60 gadiem pārsniedz 500 000, kas ir vairāk nekā ceturtdaļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem šobrīd!
Dzimuma maiņas jautājums mūsdienu sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks. Process ir fiziski un morāli smags, laikietilpīgs un dārgs. Dzimuma maiņu veido vairāki posmi: kopējā veselības stāvokļa izvērtēšana un diagnozes noteikšana, terapija — hormonterapija un ķirurģija.
Kad traucēti veģetatīvās nervu sistēmas refleksi vai samazināts intravaskulārais tilpums, novēro ortostatisku hipotensiju (OH) — nozīmīgu asinsspiediena krišanos, pacientam pieceļoties stāvus. Tā var būt simptomātiska (reibonis, ģībonis, redzes traucējumi) vai asimptomātiska.
Dati pasaulē liecina: katram vienpadsmitajam 20—79 gadus vecam pasaules iedzīvotājam ir diabēts. Taču katrs otrais cilvēks pasaulē nav diagnosticēts! Latvijas šā brīža dati norāda cukura diabēta izplatību 5 %, taču, tā kā Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro (KVS) un citu ne–infekcijas slimību riska faktoru izplatība ir augsta, realitātē saslimstība ar diabētu ir ievērojami lielāka.
Pēdējos gados pār ģimenes ārsta praksi vēlusies vesela problēmu gūzma, bet tāpēc nekur nav pazuduši diabēta pacienti, proti, pacientu grupa, kuru aprūpe ir ļoti kompleksa un dārga un kuriem vajadzīgi ilgtspējīgi un motivējoši risinājumi, jo skaidri zināms — tiklīdz groži palaisti vaļīgāk, gaidāma pasliktināšanās.
Veselības statistikas datubāzē “Reģistrēto ievainojumu skaita sadalījums pēc ievainojuma veida, dzimuma un vecuma grupām” [1] norādīts, ka sievietēm 60—85 un vairāk gadu vecumā Latvijā 2020. gadā kopā bija 2032 kaulu lūzumi, neprecizējot lokalizāciju. Vai bija iespējams nepieļaut daļu no šiem lūzumiem?
Fakti ir satraucoši: katram desmitajam pasaules iedzīvotājam ir cukura diabēts, ap 2045. gadu pasaulē būs apmēram 700 miljoni cukura diabēta pacientu. Šobrīd aptuveni pusei cukura diabēts vēl nav diagnosticēts, taču neārstēta slimība nozīmē nopietnas komplikācijas: kardiovaskulāras, neiroloģiskas, nefroloģiskas utt. [1]
Slikti kompensēta 1. un retāk 2. tipa cukura diabēta gadījumā var attīstīties aknu bojājums, kam raksturīga gan tauku, gan glikogēna akumulācija hepatocītos, kas izraisa hepatomegāliju un aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanos. Aknu punkcijas biopsija ir “zelta standarts” šīs slimības diagnostikā. [1; 2]
“Labs ārsts ārstē slimību, bet lielisks ārsts ārstē pacientu,” — tā teicis kanādiešu ārsts, modernās medicīnas pamatlicējs, profesors Viljams Oslers (1849—1918).
Otrā tipa cukura diabēta (CD) patoģenēzes pamatā ir insulīnrezistence un relatīvs insulīna deficīts. Slimības sākumā daudziem pacientiem, kuri monoterapijā vai kombinācijās perorāli lieto hipoglikemizējošos preparātus, izdodas apmierinoša glikēmijas kontrole. Tomēr, slimībai progresējot, daļai pacientu jāsāk terapija ar insulīnu.
Meta-analīzē, kurā apkopoti 42 pētījumi, tika konstatēts, ka gaisa piesārņojuma un augstu temperatūru iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu ambulatoro vizīšu biežumu un pasliktinātiem simptomiem pieaugušajiem ar atopisko dermatītu.
11.—12. jūlijā vairāk nekā 30 Latvijas psihologi, psihoterapeiti, ārsti, kustību speciālisti, mākslas terapeiti un pieredzes stāstu dalībnieki festivālā OGLE 2025 piedāvās lekcijas, radošās darbnīcas, meditācijas kokļu pavadībā un individuālas bezmaksas konsultācijas.
Līdz 4 jūlijam RSU noris izlaidumu laiks. RSU diplomu šovasar saņems rekordliels absolventu skaits – 1456. Aptuveni katrs septītais no šīs vasaras 1456 absolventiem ir ārvalstu students.
Kafija varētu ne tikai papildināt rīta rutīnu, bet arī pagarināt dzīvi. Plaša mēroga Taftsas Universitātes pētījums liecina, ka vienas līdz trīs tases kofeīnu saturošas kafijas izdzeršana dienā ir saistīta ar zemāku kopējo mirstību, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāņem vērā, ka ieguvumi samazinās, ja cukura un piesātināto tauku, piemēram, krējuma, pievienošana ir pārāk liela.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.