“Endokrinoloģija ir sarežģīta medicīnas nozare, tāpēc ekskluzīva. Nereti diagnozes noteikšana līdzinās krustvārdu mīklas risināšanai, kad pie rezultāta nonāc, ejot pakāpeniski, soli pa solim. Un tas man vienmēr šķitis saistoši,” uzsver viena no valsts labākajām endokrinoloģēm, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja Dr. UNA GAILIŠA.
Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."
Mācoties medicīnu, jāapgūst tik daudz zinību, ka šķiet — pārzinām katru cilvēka kvadrātcentimetru! Taču fonā vienmēr ir saruna — kā otrā plāna spēlētāja, kaut patiesībā tā ir galvenā varone. Paula Stradiņa KUS Internās medicīnas klīnikas vadītājs VALDIS PĪRĀGS saka: galvenais ir iemācīties saklausīt, ko pacients saka, un no tā saprast, kā viņš jūtas. Kā sarunāties efektīvi, kā mazāk vilties?
Latvijā ārkārtējā situācija, pasaulē izsludināta globālā pandēmija COVID–19 dēļ. Šis nepārprotami ir ļoti īpašs laiks ikkatram no mums — mūsu lasītājiem — ārstiem slimnīcās, ambulancēs, praksēs, farmaceitiem aptiekās, arī mācībspēkiem, studentiem, rezidentiem. Kopš brīža, kad sākām šā numura veidošanu, situācija ir krietni izmainījusies. Rakstu autoriem un intervētajiem speciālistiem īsi pirms šā numura izdošanas vaicājām, kā mainījusies viņu ikdiena, kādus vārdus viņi teiktu kolēģiem.
Sojā esošās olbaltumvielas var nedaudz, bet statistiski ticami pazemināt holesterīna līmeni, secināts pētījumā.
XXI gadsimta vadlīniju un instrukciju medicīnu, sauktu arī par pavārgrāmatu medicīnu, radīja labs nodoms — lai izvairītos no kaitēšanas pacientam. Taču tā nes līdzi arī jautājumus par ārsta radošumu, intuīciju, “vidējiem pacientiem” iepretī pacienta individuālām īpatnībām, arī par farmācijas industrijas un administratoru spiedienu.
Dakteres VALDAS STALTES kabinetā Talsos ir ļoti silti, un sarunā ar viņu var just, ka darbā ar pacientiem viņai svarīgs ir tieši emocionālais siltums — saruna un acu kontakts, jo pirms gadiem pašas piedzīvotā autoavārija likusi uz dzīvi skatīties pavisam citādi. Viņas kabinetā pie sienām ir mazbērnu fotogrāfijas, kas atgādina, ka dzīvē svarīgākas par darbu ir citas vērtības.
Es sen vairs neuzdrošinos izteikties par kādu konkrētu medicīnas problēmu. Progress medicīnā ir tik straujš, ka labi apzinos — tālu atpalieku jebkurā jomā. Varu uzdrošināties kaut ko bilst vienīgi par, moderni runājot, komunikācijas problēmām starp ārstu un slimnieku. Pārdomas tapušas, gaidot manu 95. dzimšanas dienu.
Piedzimstot mēs neizbēgami sākam ceļu pretī novecošanai. Kāda ir mūsu attieksme pret vecumu, kādas priekšrocības ir gadiem un kas ir laimīgas novecošanas pamatā?
Pirms diviem gadiem žurnāls The Lancet izvaicāja medicīnas studentus, praktizējošus ārstus un profesorus par nākotnes medicīnas izaicinājumiem. Līdzīgu jautājumu uzdevām Latvijas medicīnas nozaru līderiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies?
Lai gan pēdējos gados reģistrēto pirmreizējo pacientu skaits ir svārstīgs, antidepresantu (AD) patēriņš (definētās dienas devas (DDD) uz 1000 iedzīvotājiem) uzrāda stabilu pieauguma tendenci, [2] norādot uz nepieciešamību pēc efektīvākas skrīninga un medikamentozās terapijas vadības.
Pateicoties ziedotājiem, Bērnu slimnīcas fonds (BSF) 25 gadu pastāvēšanas laikā ir spējis atbalstīt ārstniecību tūkstošiem bērnu visā Latvijā, un pēdējo 5 gadu laikā vien palīdzība sniegta vairāk nekā 3 tūkstošiem bērnu, tostarp 2025. gadā – 641 bērnam, trešdien, 29. aprīlī, preses konferencē uzsvēra BSF valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Erektilā funkcija ir komplekss psihoneiroendokrīns process, kas ietver ne tikai adekvātu hormonu darbību, bet arī perifērās un centrālās nervu sistēmas līdzdalību, asinsvadu veselību un psihoemocionālus faktorus. Doctus februāra izdevumā Dr. Madara Kalniņa sniedza detalizētu ieskatu ED patofizioloģijā un ārstēšanas iespējās no neirologa seksologa skatījuma. Šomēnes turpinājumā endokrinologa androloga un ārsta psihoterapeita perspektīva.
Kaut arī renīna-angiotensīna sistēmas (RAS) inhibitori palēnina hroniskas nieru slimības gaitu, šos medikamentus bieži atceļ akūta aGFĀ krituma dēļ pēc to uzsākšanas. Lai izpētītu kardiovaskulāros, nieru un mirstības iznākumus pēc RAS inhibitoru atcelšanas vai turpināšanas, veikts retrospektīvs kohortas pētījums Kanādā.
Hroniskas iesnas kā iemesls ārsta vizītei neatkarīgi no izcelsmes ir samērā bieži novērojamas. Svarīgākais ārsta uzdevums — precizēt diagnozi, diferencēt rinīta ierosinātāju, veicinātājus un riska faktorus, pēc tam attiecīgi izvēloties tādu ārstēšanas virzienu, kas uzlabo pacienta veselības un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
