Hroniska vēnu nepietiekamība pasaulē tiek definēta kā visbiežākā asinsvadu slimība, kuras prevalences rādītāji dažādās pētāmajās grupās variē no 15 % līdz 80 %. Ārstēšanas metodes atbilst slimības smaguma pakāpei: kompresijas terapija, perorāli lietojamie medikamenti, lāzerterapija, skleroterapija un dažādas ķirurģiskas metodes.
Hroniska venoza mazspēja ir termins, ko plaši lieto fleboloģijā, tomēr praksē to nereti lieto nevietā, runājot, piemēram, par varikozām kāju vēnām vai vēnu mazspēju. Rakstā vienkāršotā veidā sniegts skaidrojums, kāda ir atšķirība un ko tas nozīmē.
Rakstā apskatīti paplašinātu vēnu kosmētiskie aspekti, estētisko defektu diagnostikas un risināšanas praktiskās iespējas, ārstēšanas rezultātu izvērtēšana.
Asinsvadu ķirurga praksē regulāri dzirdu pacientus sakām: “Es baidos no trofiskās čūlas, tāpēc atnācu pie jums laicīgi.” Savukārt citi pacienti gadiem staigā ar izmainītu apakšstilbu ādu un uzmanību tai pievērš tikai tad, kad jau izveidojies nedzīstošs pušums.
Dziļo vēnu tromboze (DVT) ir plaši izplatīta problēma abu dzimumu pārstāvjiem dažādos vecumos. Slimība nereti ir arī bīstama komplikācija hroniskiem un akūtiem citu patoloģiju stāvokļiem.
Virhova triāde — hiperkoagulācija, venoza stāze un vēnu endotēlija bojājums — dziļo vēnu trombozes attīstības stūrakmeņi. Jo vairāk riska faktoru vienam pacientam, jo lielāka iespējamība attīstīties trombozei — nopietnai, dzīves kvalitāti ietekmējošai slimībai.
Pacienti vizītē pie ārsta visbiežāk dodas ar sūdzībām, kas ietekmē ikdienas pašsajūtu, retāk uzmanību pievēršot it kā tikai vizuāliem defektiem. Taču zem tiem var slēpties nozīmīgi klīniskie riski.
Pēdējos 20 gados fleboloģija attīstījusies strauji, ko citstarp veicinājusi moderno tehnoloģiju ieviešana, kuras ļāvušas iegūt jaunas zināšanas un izpratni par vēnu slimību, ietekmējot simtiem publikāciju par kāju vēnu slimību, tās aktualitāti un ārstēšanu gan profesionālos, gan populārzinātniskos izdevumos.
Hroniskas vēnu slimības bieži attīstās gan vīriešiem, gan sievietēm. Pēdējā laikā dati par slimības sastopamību dzimumiem krasi mainās: izrādās, ka biežāk tā rodas XY hromosomas īpašniekiem! [12]
Dziļo vēnu tromboze (DVT) var skart ikvienu un izraisīt smagas komplikācijas, invaliditāti un dažos gadījumos nāvi. Ja DVT diagnosticē agrīni, tā ir ārstējama un novēršama. Rakstā apkopotas jaunākās atziņas par DVT epidemioloģiju, riska faktoriem, ārstēšanu un prognozi.
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
