Vēnu veselības uzturēšana
Liela daļa Latvijas pieaugušo populācijas ir vēnu slimības un hroniskas venozas mazspējas pacienti. Vēnu veselība būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc speciālisti meklē arvien jaunus risinājumus terapijas uzlabošanai.
Fleboloģija
Venozu un diabētisku čūlu ārstēšana. Līdzīgais un atšķirīgais
Čūlas uz kājām skar apmēram 2 % Latvijas populācijas. Tās rada ievērojamu diskomfortu un pasliktina dzīves kvalitāti, var radīt smagas komplikācijas — ekstremitātes zaudējumu — un pacienta nāvi. Labākā taktika hronisku nedzīstošu čūlu ārstēšanai nav atrasta, rakstā apskatītas iespējas diabētisku un venozu čūlu ārstēšanai.
Vēnu veselība. Vai iespējams ārstēt neķirurģiski?
Vēnu traucējumi ir būtisks saslimstības un mirstības iemesls, tāpēc svarīgi atcerēties par vēnu traucējumu efektīvākajām ārstēšanas iespējām, lai novērstu komplikāciju attīstību un pat letālus gadījumus. Rakstā apkopotas neķirurģiskas ārstēšanas iespējas — farmakoloģiska un kompresijas terapija vēnu veselības uzlabošanai.
Vena saphena mazspējas un varikozes ārstēšana. Daudzveidīgu tehnoloģiju iespējas
Pirms 20 gadiem fleboloģijā ienāca jaunākās tehnoloģijas, kas izmainījušas gan pieeju, gan kvalitāti vēnu ārstēšanā. Šajā rakstā piedāvāju ieskatu jaunākajās tehnoloģijās vēnu ķirurģijā un pieredzes uzkrājumu trīspadsmit gadu garumā.
Kāju tūska ķirurga skatījumā
Kāju tūska ir biežs simptoms, ko novērojam ikdienas praksē. Tūska var palikt subklīniska, ja šķidruma stāze nepārsniedz 2—3 litrus. Savlaicīga tūsku pataloģijas atpazīšana un efektīva ārstēšana samazina komplikāciju biežumu un uzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Rakstā aplūkoti biežākie kāju tūsku iemesli un galvenie ārstēšanas principi.
Vēnu varikoze Vai ārstēt?
Virspusējo vēnu varikoze ir viena no biežākajām slimībām populācijā. Bonnas vēnu pētījuma dati liecina, ka 90% no populācijas ir kāda vēnu patoloģija. Ambiciozāki flebologi teiktu, ka vēnu slimības ir biežākās no visām. Ārstiem parasti ir skaidra taktika: ja ir ko ārstēt, tad jāārstē.
Ceļotāju veselība. Ko vērts atcerēties, dodoties ceļojumā?
Vasara ir brīvdienu un ceļojumu laiks. Katru gadu visā pasaulē cilvēki dodas vairāk nekā 900 miljonos ārvalstu ceļojumu. Ceļošana ir saistīta ne tikai ar atpūtu un patīkamu emociju gūšanu, bet arī ar veselības riskiem. Daudzi no šiem riskiem ir samazināmi, ievērojot piesardzības pasākumus pirms ceļojuma, tā laikā un pēc ceļojuma. Šajā rakstā atgādinām vispārzināmas lietas, ko atcerēties pašiem un ko ieteikt un atgādināt pacientiem pirms ceļojumiem. Lai visiem izdevušās brīvdienas!
Akūtas situācijas fleboloģijā
Fleboloģiska patoloģija ir viena no biežākajām slimībām mūsdienu sabiedrībā. Šo slimību skaits procentuāli pieaug līdz ar populācijas novecošanos un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī. Šajā rakstā vairāk par slimībām, ar kādām pacienti pie flebologa dodas akūtā kārtā. Ne vienmēr tiek konstatēta fleboloģiska problēma, tomēr ir jāpalīdz pacientam, ordinējot sākotnējās simptomātiskās terapijas veidu un dodot padomu, pie kura no speciālistiem problēmu varētu atrisināt. Lai klīniskās prakses ārstam atvieglotu lēmuma pieņemšanu darbā ar fleboloģisku pacientu, akūtās patoloģijas aplūkotas vairāk no praktiskās puses.
Jaunie antikoagulanti: pieredze un ieguvumi
Pirms gada runājām par jauno antikoagulantu nozīmi pasaules un Latvijas medicīnā, par pētījumu rezultātiem un šo medikamentu lietošanas zinātnisko pamatojumu. Gada laikā pasaulē ļoti strauji audzis jauno antikoagulantu lietotāju skaits, un arī Latvijā, lai gan šos medikamentus valsts neapmaksā, lietotāju skaits pieaug. 2012. gada beigās rivaroksabānu lietoja vairāk nekā 3,2 miljoni cilvēku visā pasaulē.
Hroniskas vēnu mazspējas medikamentozā terapija
Hroniska vēnu mazspēja (HVM) ir plaši izplatīta saslimšana. No tās cieš apmēram 25% pieaugušo populācijas. Tās ārstēšanai tiek iztērēti 2% rietumvalstu veselības budžeta. [1-3] Pēc CEAP klasifikācijas smaguma pakāpēm to iedala no C0 līdz C6. Šajā rakstā apskatītas C4–C6 pakāpes terapijas iespējas, jo šīs ir klīniski nozīmīgākās un grūtāk ārstējamās HVM stadijas.
Lasītākais Doctus.lv
Kognitīvs trauslums: visaptveroša klīniska paradigma ārpus intelektuālo spēju lejupslīdes
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Bareta barības vads. Ieskats vēsturē un mūsdienīgā slimības pārvaldībā
Normans Ruperts Barets (1903—1979) bija viens no spilgtākajiem 20. gadsimta britu ķirurģiem un viens no torakālās ķirurģijas attīstības pamatlicējiem Apvienotajā Karalistē (1. attēls). Paradoksāli, ka viņa vārds pasaulē visvairāk pazīstams saistībā ar Bareta barības vadu — stāvokli, kura patoģenēzi viņš sākotnēji interpretēja kļūdaini. Barets uzskatīja, ka cilindriskais epitēlijs barības vadā saistīts ar anatomiskām izmaiņām un “saīsinātu” barības vadu, nevis ar metaplāziju hroniska gastroezofageālā refluksa rezultātā. Vēlāk citi pētnieki precīzāk formulēja slimības mehānismu, tomēr eponīms saglabājās.
Smadzeņu kartogrāfs. Asoc. prof. KASPARS AUSLANDS, neiroķirurgs
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Kad sāpes neatkāpjas. Atkārtotas stereotaktiskās radioķirurģijas nozīme refraktāras trigeminālās neiralģijas ārstēšanā
Kad dzirdam vārdus “staru terapija”, “stereotaktiskā radioķirurģija” (stereotactic radiosurgery jeb SRS; latviski SRĶ), visbiežāk domas aizved līdz onkoloģijai. Lai arī visbiežāk radioķirurģiju izmanto labdabīgu un ļaundabīgu veidojumu ārstēšanā, tomēr, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un to precizitātei, SRĶ tiek izmantota arī dažādu funkcionālu neiroloģisku slimību ārstēšanā — trigeminālā neiralģija, esenciāls tremors, parkinsonisms, epilepsija, hroniskas sāpes, distonija, un to lieto pat atkarību ārstēšanā. [1]
Osteopēnija klusiņām vājina kaulus miljoniem cilvēku
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Nozares
A
- Alergoloģija 59
- Algoloģija 95
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 34
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 225
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 410
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 219
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 389
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 333
- Internā medicīna 33
K
- Kardioloģija 615
Ķ
- Ķirurģija 227
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 37
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 460
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 100
- Onkoloģija 299
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 261
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 311
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 173
R
S
- Sabiedrības veselība 391
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 119