Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
Ģimenes ārste MARUTA BINDRE medicīnā strādā 40 gadus un atzīst, ka joprojām darbdienu rītos uz savu praksi Smiltenē dodas ar prieku. Kas iedvesmo? Jaunie ārsti, kas turpina strādāt kopā ar viņu — daktere Ieva Šēna rezidentūru izgājusi viņas praksē, nu turpina darboties patstāvīgi. Iedvesmo attīstība — piemēram, tagad sapnis par telpu paplašināšanu. Un, protams, pacienti, kuru dzīvi ģimenes ārsts ierauga pilnā ritējumā.
Jaunākajās ESC vadlīnijās hipertensijas pārvaldībā pievienots jauns punkts par kālija pozitīvo nozīmi uzturā. Līdz šim nav pētīts, kāds ir tiešais efekts uz insulta atkārtošanās risku parasto sāli aizstājot ar tādu, kas bagātināts ar kāliju. Vai šāda diētas paraduma maiņa var ietekmēt rekurenta insulta un nāves riskus?
Grūtniecības lakā pieaug prasības pret dzelzs rezervēm organismā, un tām izsīkstot attīstās dzelzs deficīta anēmija. Pasaulē dzelzs deficīta anēmija skar aptuveni 36,5 % grūtnieču, kas ir nozīmīgs risks gan mātes, gan augļa veselībai. Turklāt pastāv pierādījumi, ka mātes un augļa veselību ietekmē arī dzelzs deficīts pirms anēmijas attīstīšanās. Šajā publikācijā analizēti ieguvumi un riski rutīnas antenatālai dzelzs suplementācijai grūtniecēm bez anēmijas.
Augstskolā esam mācījušies medicīnu no anatomijas līdz slima cilvēka funkcionēšanai un slimību ārstēšanai, taču prasmi komunicēt lielākā daļa no mums apguvuši paši — vērojot pieredzējušus kolēģus, eksperimentējot. Daudzviet pasaulē ģimenes ārsts ir vienīgais tiešās pieejamības speciālists, un tieši saziņas prasmes tiek sauktas par galveno efektīva ģimenes ārsta darba stūrakmeni — tas izteikti tiek uzsvērts rezidentūras laikā. [1—4]
Pēc Anglijas pilsētā Plimutā pavadītiem astoņiem gadiem Dr. ARMANDS SKRŪZMANIS ir atgriezies Latvijā, pašlaik iziet ģimenes medicīnas rezidentūras izglītības “pielīdzināšanas” procesu un ir apņēmības pilns kādu daļiņu no tur apgūtā iedzīvināt arī Latvijā. Šajā numurā lasiet gan sarunu ar Dr. Skrūzmani par pieredzi Lielbritānijā, gan viņa paša sagatavotu materiālu par konsultācijas vadīšanas modeli, ko savās praksēs izmanto britu ģimenes ārsti.
KRISTĪNE un SURADŽS INDAKA (Suraj Indaka) MUNASINGHES ir pāris, kas viens otru papildina gan ikdienas dzīvē, gan profesionālajā darbībā — neirologs un ergoterapeite, audzina meitiņu un sapņo par rāmu dzīvi mazpilsētā. Viņi lieliski apvieno kultūru un raksturu dažādību un apliecina, ka mīlestības vārdā ir iespējams viss — arī no tālās Šrilankas pārcelties uz dzīvi Latvijā, perfekti apgūt latviešu valodu, studēt rezidentūrā nacionālajā programmā un ar lepnumu strādāt reģionālajā slimnīcā.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
Sievietēm ar hipertensīviem traucējumiem grūtniecības laikā neatkarīgi no tā, vai tie tika diagnosticēti pirms dzemdībām, dzemdību laikā vai pēcdzemdību periodā, bija augstāks jaunas hipertensijas attīstības risks nekā personām bez šādiem traucējumiem.
Pēc Starptautiskās Diabēta Federācijas aplēstajiem datiem, 2024. gadā visā pasaulē bija 588,7 miljoni diabēta pacientu, no kuriem aptuveni 90 % ir pacienti ar 2. tipa cukura diabētu. [1] Pēc SPKC datiem, Latvijā 2024. gadā bija reģistrēti 103 477 cukura diabēta pacienti. [2] Šie skaitļi parāda, cik daudz pacientiem ir nepieciešama hipoglikemizējoša terapija. SGLT2 inhibitorus 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja 2013.—2017. gadā, bet pēc tam sekoja plaši pētījumi, kas norādīja uz SGLT2 inhibitoru kardioprotektīvajām un nefroprotektīvajām īpašībām.
Erektilā disfunkcija (ED) ir traucējums, ko raksturo konsistenta vai atkārtota nespēja sasniegt un saglabāt erekciju apmierinošai seksuālai performancei. [3] ED ir prevalenta visās vecuma grupās un ietekmē miljoniem vīriešu pasaulē. Statistikas dati liecina, ka globāli ED prevalence ir 3—76,5 %, izplatībai pieaugot ar vecumu un organiskiem faktoriem kā primāru etioloģisko cēloni. [4]
