Galvassāpes dažādu iemeslu dēļ ir pasaulē plaši izplatīta problēma dažādās vecuma grupās, un nepilnvērtīga ārstēšanas taktika var būt par iemeslu pacienta sliktai dzīves kvalitātei, pieaugošai darba nespējai un socioekonomiskajām izmaksām. Lielu daļu galvassāpju sindromu pārvalda ģimenes ārsts, izvēloties primāro ārstēšanas un diagnosticēšanas taktiku.
Sirds mazspējas sastopamība arvien pieaug, teju vienlīdz bieži tā sastopama abiem dzimumiem. Slimība ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, bet īpaši slikta prognoze ir izteiktās sirds mazspējas stadijās, nozīmīgi saīsinot dzīvildzi. Sirds mazspēja ir viens no galvenajiem stacionēšanas iemesliem. Nākamajos sešos mēnešos pēc izrakstīšanas vairāk nekā puse sirds mazspējas pacientu atkārtoti nokļūst stacionārā.
GLP–1 receptoru agonisti, DPP–4 inhibitori un SGLT–2 inhibitori tiek bieži parakstīti glikēmijas kontrolei cukura diabēta pacientiem. Neskatoties uz jau pierādītajiem pozitīvajiem ieguvumiem arī kardiovaskulārās sistēmas veselībā, jaunas ziņas ienāk par to potenciālo ieguvumu plaušu funkcijas uzlabošanā.
Lai noskaidrotu, cik efektīvi mijklibošanas terapijā ir cilostazols, pentoksifilīns un beraprosts, tika atlasīti nejaušināti kontrolēti pētījumi no vairākām zinātnisko publikāciju datu bāzēm. Sistemātiskā pārskata galvenie iznākumi bija iešanas attālums (noietais maksimums un no sāpēm brīvais staigāšanas attālums), ko noteica ar skrejceliņa palīdzību, kā arī potītes–brahiālais indekss un medikamentu blaknes. Iekļauto pētījumu kvalitāti noteica ar Kohreina neobjektivitātes riska novērtēšanas rīku.
Precīza dzelzs līmeņa regulācija organismā ir būtiska, lai izvairītos gan no dzelzs deficīta, gan no dzelzs pārslodzes. Dzelzs metabolisma procesi atkarīgi no dažādu specifisku olbaltumvielu sadarbības un dzelzs absorbcijas, pārstrādes un zudumu mijiedarbības. Pareiza laboratorisko analīžu interpretācija palīdzēs praksē atpazīt pacientu ar dzelzs deficītu.
Lai noskaidrotu, vai mātes hipertensīvā slimība grūtniecības laikā ietekmē bērnu ilgtermiņā (no dzimšanas līdz jaunieša vecumam), Dānijā tika veikts plašs kohortas pētījums, kurā tika iekļauti 2 437 718 Dānijas iedzīvotāji, kuri dzimuši no 1978–2018.gadam.
Daļa akūtas Covid–19 infekcijas gadījumu norit viegli vai pat asimptomātiski, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā. Smagas slimības gaitas risks pieaug līdz ar pacienta vecumu un blakusslimību spektru. Neskatoties uz saslimstības un mirstības rādītājiem akūtā fāzē, Covid–19 nereti atstāj sekas arī pēc pārslimošanas – līdz pat 80 % pacientu pēc Covid–19 pārslimošanas sūdzas par veselības traucējumiem.
Daktere GUNA ŠMITE Vilces doktorātu vada nepilnus divus gadus, kopš pārņēma Dr. Ineses Pemperes praksi. Sarunā jaunā daktere ir lietišķa: ja pats nedarīsi, tad kurš cits?! Izaicinājumu laukos patiešām netrūkst — jūnijā atvērusi filiāli blakus pagastā, Lielplatonē, un arī tuvajā Augstkalnē un Elejā vairāki ģimenes ārsti vēlas doties pensijā, tāpēc pacienti jau lūko, kur pierakstīties.
Sievietes reproduktīvā novecošanās pēc STRAW+10* (<em>the Stages of Reproductive Aging Workshop +10</em>) iedalīta septiņos posmos: pieci posmi pirms pēdējā menstruālā cikla un divi posmi pēc. Katrs posms saistīts ar atšķirīgām hormonālām izmaiņām un ir mainīga ilguma. [12; 32]
Neskatoties uz to, ka osteoporotiskie lūzumi būtiski ietekmē pacienta turpmāko dzīves kvalitāti un paaugstina mirstības risku, daļa pacientu nolemj osteoporozes medikamentozo terapiju pārtraukt. Šeit pētīti iemesli, kāpēc tā notiek un kas ir riska faktori zāļu lietošanas nelīdzestībai osteoporozes pacientu vidū.
“Studiju laikā endokrinoloģija mani saistīja vairāk nekā citas medicīnas jomas. Tomēr, kad rezidentes statusā nonācu gastroenteroloģijas nodaļā Stradiņos, mani savos apskāvienos ievilka gastroenteroloģija,” atzīst gastroenteroloģe, interniste AIGA STĀKA, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra 10. gastroenteroloģijas nodaļas virsārste. Viņa arī audzina jauno ārstu paaudzi, būdama Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras docente.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Pētnieki 40 gadus atpakaļ izdomāja terminu SAD (sezonāli garastāvokļa traucējumi), lai aprakstītu depresijas modeli, kas sākas rudenī vai ziemā un pāriet pavasarī vai vasarā. Ārsti diagnosticē šos traucējumus, lai gan starptautiskajā slimību klasifikatorā nav šādas diagnozes koda. Parasti SAD tiek uzskatīts par nozīmīgas depresijas apakštipu.
Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]
