Aizrautīgā stāstniece ar starojošo vārdu Mirdza un mirdzošo uzvārdu Stare mazus un lielus pacientus ārstē jau trīsdesmit sešus gadus un kopš šā gadsimta sākuma vada savu ģimenes ārsta praksi Līvānos. Kopš laiku sākuma jutusi aicinājumu būt bērnu daktere un vēl šobaltdien sirdī un dvēselē palikusi pediatre.
Palienējot Viljama Šekspīra leģendāro frāzi «Būt vai nebūt — tāds ir jautājums», varētu vaicāt par Saeimā virzīto Latvijas Pediatru asociācijas ieceri atjaunot pediatriskās aprūpes tīklu Latvijā. Analizējam situāciju un apkopojam viedokļus par un viedokļus pret.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 50 % hronisko slimību pacientu ir nelīdzestīgi zāļu lietošanā. Dzīvesgudri un pieredzējuši ārsti saka: izveseļošanās procesā iesaistīti trīs: slimība, ārsts, kas mēģina slimību regulēt, un pacients, kas (ne)iesaistās veselības atgūšanā. Turklāt nereti slimība uzvedas tāpat kā pacients, un uzvedību ietekmē ļoti daudzi faktori.
Ceturtdien, 2018.gada 4. Janvārī , NVD apgalvoja, ka tehnisku traucējumu e-veselībā vairs neesot, bet piektdien pēc 16.00 saņēmu satrauktas pacientes zvanu par to, ka Bērnu klīniskā slimnīca nevar izsniegt darba nespējas lapu, jo nestrādājot sistēma.
No šā gada 1. janvāra ģimenes ārstiem obligāta ir e-veselības sistēmas lietošana. Doctus gada nogalē vaicāja ārstu prognozes: kāda izskatīsies ikdiena janvārī.
Pirms četriem gadiem LĪGA ZĀĢERE, Liepājas ģimenes ārste ar divdesmit gadu stāžu, izveidoja SIA “āp Doctus”. “Ir mainījies tikai juridiskais statuss, bet darbs palicis tas pats, kas iepriekš,” saka daktere un atzīstas, ka pie nosaukuma tikusi ātri.
Vai ģimenes ārsts varētu būt pieejamāks saviem pacientiem? Veikt vairāk manipulāciju? Darīt savu darbu kvalitatīvāk? Veselības aprūpes sistēmas reformā Veselības ministrija “uzzīmējusi” ideālo ģimenes ārsta praksi. Ko par to domā paši ģimenes ārsti?
Par grūtajiem pacientiem sauc tos, kas komunikācijā ir sarežģīti: vienmēr vai bieži rodas pārpratumi, spēcīgas emocijas un konflikti, kas traucē gan diagnostikas, gan ārstēšanas procesam. Kā novilkt robežas un neizsīkt?
Būs jābūt atvērtam nezināmajam svešā pilsētā vai jāstāv rindā uz praksi, varbūt jāstājas bezdarbniekos. Kursos vai pašmācības ceļā būs jāmācās uzņēmējdarbība, jāzog laiks ģimenei, jāliek lietā izdoma, jāiesaista izpalīdzīgi draugi, radi... Tas viss — lai tiktu pie savas prakses!
Ir cilvēki, par kuriem teic, ka viņi ir koši. Viņi var patikt, var nepatikt, bet savu košumu viņi saglabā. Un tas pavīd dažādos veidos: smaidā, uzrunā, straujās kustībās, izteikumos, domās un pārdomās... Tik precīzi par ģimenes ārsti MARIKU GRŪSLI!
Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
