Skriešanas popularitāte arvien pieaug. Londonas maratonā, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, 1981. gadā distanci beidza 6500, 2013. gadā — vairāk nekā 34 tūkstoši. Pašmāju Nordea Rīgas maratons visās distancēs (5 km, 10 km, pusmaratonā un maratonā) pērngad kopā bija pulcējis rekordlielu skrējēju skaitu — 22 tūkstošus. Kur slēpjas skriešanas prieks?
Ventspilniekam RINGOLDAM JAUNBELZĒJAM ir liela profesionālā slodze. Viņš ir ne tikai doktorāta “Elite” valdes priekšsēdētājs un ģimenes ārsts, bet arī internists Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā un arodslimību ārsts Ventspils poliklīnikā. Ārēji mierīgais ārsts izvēlas visnotaļ ekstrēmu atpūtu.
Kāda ir prakse — kas pamudina un motivē apgūt un strādāt nozarē līdzās savai pamatspecialitātei? Divu ārstu stāsti par to, kā otra specialitāte ļauj palūkoties uz pacientu.
Primārā veselības aprūpe Latvijā atzīta par prioritāti numur viens. Visu pagājušo gadu Veselības ministrijā (VM), aktīvi iesaistoties ģimenes ārstiem, strādāja darba grupa, kas izveidoja primārās veselības attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Taču šābrīža reālajā situācijā mediķi jūtas vīlušies.
ANDRIS BAUMANIS, ģimenes ārsts no Rīgas: "Līdz 2011. gada rudenim problēmu ar Veselības inspekciju nebija, līdz tās darbinieki pie manis ieradās kā liecinieki kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tā bija neplānota vizīte. Valsts ieņēmumu dienesta interesi saistīju ar iesniegtajiem dokumentiem par vienas Austrijas farmaceitiskās kompānijas finanšu mahinācijām (lielu, grāmatvedībā neuzskaitītu naudas summu izņemšanu skaidrā naudā no bankomātu tīkla Latvijā)."
MARTA VEITA mūs sagaida uz viesu nama "Pie Pliča" lieveņa. Tā ir leģendāra guļbūve - 1859. gadā te atvērta pirmā slimnīca Preiļos. Arī dakteri Veitu kolēģi sauc par Preiļu leģendu. Nostrādājusi šajā pilsētā gandrīz 50 gadu - par internisti, tad ģimenes ārsti, daudziem kolēģiem bijusi skolotāja, padomdevēja. Erudīta, inteliģenta, ļoti gaiša un pacientu mīlēta. Pelnīti. Viņai allaž pirmajā vietā bijis slimnieks. Mājas, privātā dzīve - pēc tam. Tagad daktere, aktīvās gaitas pabeigusi, pārceļas uz Carnikavu. Smaidot stāsta, ka ar pacientu pārrakstīšanu bijusi pamatīga "ambrāža". Tik ļoti sarasts, grūti šķirties!
Dagdā kūsā dzīvība. Bērni no skolas dodas mājās. Veselības centrā, kur strādā ģimenes ārste OLGA GOLUBE, rosās strādnieki - atvestas Eiropas iepirkuma mēbeles. Daktere Golube rāda jauno krēslu, ar lepnumu izrāda skaisti iekārtotās prakses telpas.
Pie Demenes pagasta ģimenes ārsta VITĀLIJA NOVICKA mazais pacients Valērijs atnācis pēc fluorogrāfa izmeklējuma Daugavpilī. Puikam bijis plaušu karsonis. Dakteris, apskatījis rentgenuzņēmumu un slēdzienu un paklausījies ar stetoskopu, zēnam un mammai paziņo: “Pozitīva dinamika, tātad puika izveseļojies.” Vēlāk, jau sabužinādams pacienta matus, smaidot noteic: “Malacis, puika!”
Darba dienās no plkst. 18:00 līdz 8:00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti 20 ģimenes ārsti un ārstu palīgi pie konsultatīvā tālruņa (66016001) nomaina cits citu. Pīķa stundās – no pulksten sešiem līdz vienpadsmitiem vakarā –, kā arī brīvdienās vienlaikus strādā četri ārsti un viņu palīgi, bet naktī pie tālruņa dežurē viens. Visi ar nopietnu darba stāžu.
Laikā, kad daudzi kolēģi devušies prom no Latvijas vai arī kārto ceļasomas, liepājniece ārste INESE CĒBERE izdarīja pretēju izvēli – pirms pusotra gada pēc Anglijā nostrādātiem 12 gadiem atgriezās dzimtajā pilsētā Liepājā. Patlaban viņa strādā Liepājas reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļā par neatliekamās palīdzības ārsti un gaida rindu, kad atbrīvosies ģimenes ārsta vieta – viņas sapnis un vēlēšanās ir strādāt par ģimenes ārsti.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
