Kardiovaskulāras slimības ir galvenais saslimstības un nāves cēlonis visā pasaulē, to pamata riska faktors ir paaugstināts holesterīna līmenis. Statīni ir visefektīvākie medikamenti holesterīna līmeņa pazemināšanai, kas ir cieši saistīts ar nozīmīgu riska mazināšanu kardiovaskulāru slimību attīstībai.
Kardioloģija
VITĀLIJS ZUJS, rezidents sirds ķirurģijā, strādā Insbrukas universitātes slimnīcā. Pēc neliela «Home office» režīma posma dzīve atgriežas ierastajās sliedēs. Slimnīcā atkal veic sirds un plaušu transplantācijas, plānveida operācijas. Uz ielām cilvēku ir arvien vairāk. Pie gandrīz katra veikala – var bez maksas paņemt sejas maskas. Tās uz nenoteiktu laiku sabiedriskajā transportā obligātas.
Intensīva asinsspiediena kontrole var samazināt risku attīstīties ātriju fibrilācijai (AF) — neregulārai sirdsdarbībai, kas var izraisīt tādas nopietnas komplikācijas kā insults, sirds mazspēja un infarkts.
Akūtas hospitalizācijas iemesls 5 % gadījumu, īpaši pacientiem pēc 65 gadu vecuma ir sirds mazspēja (SM). Tās ārstēšana ir kompleksa, daudzdisciplīnu — tai vajadzētu būt orientētai uz to, lai aizkavētu SM progresēšanu un mazinātu mirstību no SM.
Pētījumā noskaidrots, ka lielāks noieto soļu skaits dienā ir saistīts ar zemāku mirstības risku jebkādu cēloņu dēļ. Pētnieki arī noskaidroja, ka noieto soļu skaitam nevis intensitātei ir cieša saistība ar mirstību.
Balstoties uz sākotnējiem ziņojumiem no Ķīnas un sekojošiem pierādījumiem, ka arteriāla hipertensija var būt saistīta ar paaugstinātu mirstības risku hospitalizētiem pacientiem ar COVID-19, ir izvirzītas hipotēzes, kas liek domāt par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru un angiotenzīna receptoru blokatoru (ARB) iespējamo nelabvēlīgo iedarbību.
Pagājušā gada vasaras beigās Eiropas Kardioloģijas biedrība (ESC) izdeva jaunas vadlīnijas koronāro sirds slimību diagnostikai un terapijai. Šajās vadlīnijās vairs netiek lietots termins “stabila koronāro artēriju slimība” (stable CAD), bet gan “hroniski koronārie sindromi” (chronic coronary syndromes, CCS).
Senioriem ar hipertensiju amlodipīna lietošana samazina ilgtermiņa podagras risku, salīdzinot ar lisinoprilu vai hlortalidonu.
Zviedrijā veiktā pētījumā analizēja ātriju fibrilācijas incidenci pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu un salīdzināja to ar kontroles grupu.
Profesors Aris Lācis — viņa mūža darbs ir nenovērtējams ieguldījums bērnu kardioloģijas attīstībā Latvijā. Profesora izglābtie pacienti, publikācijas respektablos Latvijas un ārzemju preses izdevumos, iegūtie patenti ķirurģisko instrumentu izveidē, entuziasms jaunu metožu ieviešanā, ieguldījums jauno speciālistu izglītošanā apliecina pieredzi, kurai līdzīgas nav.
Lasītākais Doctus.lv
Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.
Uzlabojoties medikamentozās ārstēšanas iespējām, pagarinājusies ar cistisko fibrozi slimo cilvēku dzīvildze. Mūsdienās 42 % cistiskās fibrozes pacientu ir vecāki par 18 gadiem, 5 % pārsniedz 40 gadu vecumu, taču ir valstis, kur pieaugušo vecumu sasnieguši vairāk nekā 50 % cistiskās fibrozes pacientu.
Grāmatas autori sniedz aktuālu informāciju par urīnceļu infekcijas ārstēšanu un profilaksi primārās veselības aprūpes speciālista vajadzībām. Grāmatas pamatā ir Eiropas Urologu asociācijas, Eiropas Bērnu urologu biedrības vadlīnijas, ASV un Kanādas urologu asociācijas rekomendācijas.
Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."
Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.
Nozares
- Alergoloģija 37
- Algoloģija 48
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 14
- Arodmedicīna 6
- Dermatoloģija 127
- Dietoloģija 29
- Endokrinoloģija 219
- Farmācija 25
- Farmakoloģija 154
- Fitoterapija 7
- Fizikālā medicīna 8
- Fleboloģija 37
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 122
- Hepatoloģija 38
- Imunoloģija 13
- Infektoloģija 142
- Kardioloģija 301
- Ķirurģija 85
- Narkoloģija 13
- Neatliekamā medicīna 15
- Nefroloģija 35
- Neiroloģija 197
- Netradicionālā medicīna 15
- Oftalmoloģija 45
- Onkoloģija 123
- Otorinolaringoloģija 61
- Patoloģija 3
- Pediatrija 102
- Podoloģija 1
- Psihiatrija-psihoterapija 118
- Psihosomatika 30
- Pulmonoloģija 105
- Radioloģija 15
- Reanimatoloģija 15
- Reimatoloģija 57
- Retās slimības 8
- Uroloģija 64
- Uzturzinātne 48