Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā pagājušās nedēļas nogalē norisinājās starptautiska konference "HOCM Rīga 2024", veltīta hipertrofiskās kardiomiopātijas (HOCM) pacientu ārstēšanai. Šī pasākuma mērķis bija apgūt unikālu ķirurģiskās ārstniecības metodi, kura ir pieejama tikai dažās Eiropas sirds ķirurģijas klīnikās.
Arteriāla hipertensija ir viens no modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulāras (KV) slimības attīstībā — biežāks nekā smēķēšana, dislipidēmija vai diabēts. Arteriāla hipertensija bieži ir cilvēkiem ar citiem KV riska faktoriem — tādiem kā palielināts svars, neveselīgi diētas paradumi un mazkustīgums. Jo vairāk riska faktoru, jo augstāks asinsspiediens — jo lielāka iespējamība nevēlamam KV notikumam! Uz jautājumiem par primāras arteriālas hipertensijas pārvaldību un situāciju Latvijā atbild asoc. prof. Andrejs Ērglis.
Akselerometra mērītā fiziskā aktivitāte (FA) viegla, mērena, intensīva — ir saistīta ar mazāku sirds mazspējas (SM) risku vecākām sievietēm, savukārt mazkustīguma laiks ir saistīts ar lielāku SM risku sievietēm.
Tirzepatīds statistiski nozīmīgi samazina asinsspiedienu pieaugušajiem ar aptaukošanos, kuri lietoja medikamentu aptuveni 8 mēnešus. Pētnieki secināja, ka aptaukošanās ārstēšana ar svaru samazinošu medikamentu tirzepatīdu var būt efektīva stratēģija, lai pasargātu no augsta asinsspiediena vai arī to ārstētu.
Bariatriskā ķirurģija ir efektīvāka, lai kontrolētu hipertensijas līmeni vai augstu asinsspiedienu cilvēkiem ar aptaukošanos un nekontrolētu augstu asinsspiedienu, salīdzinot ar tikai medikamentozu terapiju. Cilvēkiem, kuriem tika veikta bariatriskā operācija, bija zemāks ĶMI un pēc pieciem gadiem viņi lietoja mazāk medikamentu, vienlaikus saglabājot normālu asinsspiediena līmeni nekā tiem, kuri lietoja tikai antihipertensīvos medikamentus.
Neizskaidrojams straujš svara zudums gados vecākiem cilvēkiem var liecināt par kādu saslimšanu, un to var saistīt ar paaugstinātu kritienu un lūzumu risku, kā arī sliktāku ilgtermiņa prognozi.
Pagājuši vairāk nekā 120 gadi kopš pirmās elektrokardiogrammas (EKG) pieraksta un vairāk nekā 60 gadi, kopš parādījušies pirmie Holtera monitori. [1] Pa šo laiku medicīna un elektrotehnika ir ļoti progresējusi. Vai un kādā veidā kontrole ar Holtera monitoru (HM) ir aktuāla arī šobrīd?
Nekontrolēta arteriālā hipertensija saistīta ar paaugstinātu nevēlamu kardiovaskulāru iznākumu risku un nāvi. Atšķirībā no ASV un Ķīnas, Eiropā pieņemts lielākajai daļai pacientu antihipertensīvo terapiju sākt uzreiz ar kombinētu preparātu. Šobrīd pastāv stingri pierādījumi pašreizējo Eiropas vadlīniju rekomendācijām, lai uzlabotu līdzestību un sasniegtu veiksmīgāku asinsspiediena kontroli.
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
