Fiziskās slodzes tests ar EKG jeb veloergometrija joprojām ir Latvijā visplašāk lietotā un vieglāk pieejamākā izmeklēšanas metode gan sākotnējā koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī tās smaguma pakāpes izvērtēšanā. Slodzes tests izmantojams arī pacientu tālākai apsekošanai, kad ir sākta KSS ārstēšana. Tas ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG, lai noteiktu miokarda išēmiju. [1]
Katru desmito priekšlaicīgas nāves gadījumu varētu novērst, ja ikvienam būtu izdevies veikt vismaz pusi no ieteicamā fiziskās aktivitātes līmeņa katru dienu, norāda pētījums, kas veikts Kembridžas universitātē.
Vai labāka kardiovasklārā veselība nozīmē zemāku depresīvo simptomu attīstības risku? Lai atbildētu uz šo jautājumu tika veikts kohortas pētījums (GAZEL) Francijā, kura laikā novērtēja, vai laba sirds un asinsvadu sistēmas veselība un tās uzlabošana ir saistīta ar zemāku incidentu depresīvo simptomu risku.
Nelabvēlīgu grūtniecības iznākumu gadījumā bieži vien tiek novērota patoloģiska placentas attīstība, iekaisums, asinsvadu disfunkcija, kas kļūst par palaidējmehānismu subklīniskai kardiovaskulārai slimībai, kura pēc dzemdībām saglabājas vai progresē. Lai noskaidrotu saistību starp pieciem nopietniem nevēlamiem grūtniecības iznākumiem un ilgtermiņa išēmiskas sirds slimības risku mātēm, tika veikts kohortas pētījums Zviedrijā.
Cilvēkiem, kuri tika izrakstīti pēc hospitalizācijas ar sepsi, bija lielāks kardiovaskulāru notikumu, atkārtotas hospitalizācijas risks jebkāda iemesla dēļ vai nāves risks 12 novērošanas gadu laikā, salīdzinot ar tiem, kuri tika hospitalizēti, bet kuriem nebija sepses.
Janvāra beigās Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra speciālisti sadarbībā ar Barselonas Universitātes slimnīcu veica Latvijā divas unikālas sirds operācijas un organizēja semināru, kur savā pieredzē dalījās Eiropas labākie sirds ķirurgi, kuri specializējušies hipertrofiskās kardiomiopātijas ķirurģiskajā ārstēšanā - profesors <em>Eduard Quintana</em> un profesors <em>Carlos A. Mestres</em>.
Peridontīts var izraisīt vairākas problēmas, sākot no sliktas elpas līdz asiņošanai un zaudētiem zobiem. Tagad pētnieki ir atklājuši, ka tas varētu būt saistīts ar vēl smagākām problēmām citur organismā – sirdī. Jaunā pētījumā pētnieku grupa atklāja nozīmīgu saistību starp peridontītu un priekškambaru fibrozi paraugā, kurā bija 76 pacienti ar sirds slimībām.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Pasaulē ātriju fibrilācija ir visbiežākā aritmija pieaugušo vecumā, tomēr, lai gan pētījumu klāsts ir plašs, tā vēl aizvien paliek neatklāta. Vairāk neskaidru jautājumu ir tieši par pacientiem netipiskā vecumā: jauniem pieaugušajiem līdz 45 gadu vecumam, pusaudžiem un bērniem. Epidemioloģiskajos pētījumos ātriju fibrilācijas sastopamības biežums pacientiem, kas jaunāki par 40 gadiem, ir < 0,1 %, biežāk vīriešiem.
Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas centrs. Tas apvieno ambulatorās rehabilitācijas klīniku un Ortozēšanas un protezēšanas centru zem viena jumta. Noslēdzot darbu iepriekšējās, neatbilstošās telpās, Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrs uzsāk darbu tiešā klīnikas tuvumā, tādējādi nodrošinot ciešāku multidisciplināru sadarbību un integrētus rehabilitācijas pakalpojumus, tādējādi stiprinot NRC “Vaivari” metodiskā un klīniskā līdera lomu Latvijā.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.