Vēlies pagriezt laiku atpakaļ? Pamēģini noskriet maratonu
Tiem, kuri pirmo reizi noskrēja maratonu, samazinājās asinsspiediens un artēriju stīvums, kas bija ekvivalents asinsvadu vecuma samazinājumam par 4 gadiem.
Tiem, kuri pirmo reizi noskrēja maratonu, samazinājās asinsspiediens un artēriju stīvums, kas bija ekvivalents asinsvadu vecuma samazinājumam par 4 gadiem.
PVO dati liecina, ka ar arteriālu hipertensiju 2015. gadā slimoja apmēram 1,13 miljardi pasaules iedzīvotāju. Hipertensija konstatēta katram ceturtajam vīrietim un katrai piektajai sievietei.
Veselīgi miega paradumi ir saistīti ar vienu trešdaļu zemāku sirds slimību un insulta risku, pat tiem, kuriem ir augsts ģenētiskais risks.
Lai cīnītos ar augstiem sliktā holesterīna skaitļiem analīžu lapiņā un novērstu nevēlama kardiovaskulāra notikuma risku pacientam nākotnē, pirmais ir dzīvesveida modifikācija — sportiskas aktivitātes, svara mazināšana, veselīgs uzturs.
Sirds vārstuļu kaites ir viena no izplatītākajām sirds slimību grupām visā pasaulē: katru gadu vairāk nekā 500 tūkstošiem cilvēku tiek veikta viena vai otra veida sirds vārstuļu kaites ķirurģiska korekcija. Latvijā ik gadu vairāk nekā sešiem simtiem cilvēku tiek veikta sirds operācija, kad tiek nomainīts vai salabots kāds vai vairāki sirds vārstuļi, un šim skaitlim proporcionāli ik gadu ir tendence pieaugt.
Smēķēšana un hipertensija ir saistīti ar sliktākām izdzīvotības iespējām pēc aneirismālas subarahnoīdas hemorāģijas (aSAH), secināts Somijā pētījumā.
Pacientiem ar ātriju fibrilāciju klīniskie ieguvumi no antikoagulantu terapijas mazinās ar vecumu, risks nomirt no citiem faktoriem mazina ieguvumus no antikoagulantu terapijas, secināts pētījumā.
Sirds slimniekiem, kuri jūtas vientuļi, ir paaugstināts risks nomirt gada laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas, atklāj pētījums, kas tiešsaistē publicēts žurnālā Heart.
Sievietēm, kurām menopauze sākas pirms 50 gadu vecuma, ir paaugstināts kardiovaskulāro slimību risks, secināts pētījumā.
Sievietēm, kurām pirmās grūtniecības laikā ir bijušas komplikācijas, piemēram, priekšlaicīgas dzemdības vai preeklampsija, ir gandrīz divkāršs lielāks risks, ka vēlāk dzīves laikā attīstīsies hipertensija, salīdzinot ar sievietēm bez komplikācijām grūtniecības laikā.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.