Šonedēļ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” pirmo reizi Latvijā pacientam ar plaušu vēzi veikta uniportāla videotorakoskopiska bronhoplastiska lobektomija.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt ar svara samazināšanu saistītos bariatrijas pacientu paradumus un svara samazināšanas praksi. Pētījuma ietvaros četrās Latvijas slimnīcās, kur tiek veiktas bariatriskās operācijas, tika anketēti respondenti gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
Mūsdienu medicīnas tehnoloģijas un ārstniecības metodes attīstās strauji, tomēr joprojām nav izdevies pilnībā izskaust izgulējumu veidošanās problēmu. Lai mazinātu pacientu ciešanas un mirstības rādītājus, ir lietderīgi aktualizēt iespējas cīņai ar šo problēmu.
Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam...
Viņi nav latvieši, taču jau vairāk nekā desmit gadus par savām mājām sauc Latviju. Iemantojuši ne vien pacientu uzticēšanos, bet nopelnījuši arī profesionālu cieņu kolēģu acīs.
Hronisku trofisku čūlu problēmas ir ļoti aktuālas visā pasaulē. Hronisku trofisku čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču problēma skar apmēram 2 % iedzīvotāju — tas ir vidējais statistikas rādītājs Eiropā.
Aizvadītā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas trīs operācijas pacientiem ar retu iedzimtu patoloģiju – Meja Tērnera sindromu.
Ir pavēla pievakare nedēļas nogalē, un Stradiņa slimnīcas ķirurgs, Latvijā līdz šim vienīgās veiktās aknu transplantācijas grupas koordinators JĀNIS VILMANIS var rezumēt dienā paveikto.
Ik gadu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers” nonāk vidēji 600 pacientu ar smagu politraumu – divu vai vairāku ķermeņa daļu ievainojumu, kas apdraud dzīvību un prasa pieredzējušu mediķu komandas vienlaikus ātru un pārdomātu rīcību.
Visbiežāk runā par akūtiem un traumatiskiem plexus brachialis (pleca nervu pinuma) bojājumiem. Šo nozoloģiju lielākā daļa medicīnas aprūpes speciālistu atpazīst, tomēr, runājot par hroniskiem un netraumatiskiem bojājumiem, jāsecina, ka patoloģija, kas pēc citējamu autoru domām ir vismaz tikpat izplatīta kā karpālā kanāla sindroms, visbiežāk netiek diagnosticēta un pareizi ārstēta. [1]
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
