PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Austrumu slimnīcā veikta Latvijā unikāla operācija plaušu vēža pacientam

Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca
Šonedēļ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” pirmo reizi Latvijā pacientam ar plaušu vēzi veikta uniportāla videotorakoskopiska bronhoplastiska lobektomija.

Caur vienu nelielu iegriezumu krūškurvī ievadītas videokameras kontrolē izdarīta plaušas daivas izņemšana, izoperējot plaušas centrā esošu ļaundabīgu audzēju un pēc tam savienojot audzēja neskartos bronhus.

Operācija veikta, caur četrus centimetrus lielu iegriezumu ievadot krūškurvī speciālus instrumentus un videokameru, kas attēlu no krūškurvja iekšienes pārraida uz monitoru, ļaujot ķirurgam veikt nepieciešamās manipulācijas. Šāda veida krūškurvja operācijas ar uniportālu pieeju (caur vienu iegriezumu) Latvijā veic vien divus gadus, un tās prasa speciālas iemaņas un lielu ķirurga meistarību.

Austrumu slimnīcā veiktā operācija Latvijā ir unikāla ar to, ka tās gaitā veikta arī bronhu plastika – izgriezta audzēja skartā galvenā bronha daļa un atlikusī daļa savienota ar veselajiem bronhiem, ļaujot izvairīties no visas plaušas izņemšanas un plaušai maksimāli saglabāt savas funkcijas. Bronhu sašūšana, veicot šādu mazinvazīvu operāciju, prasa īpašu precizitāti un rūpību, un to ar šādu ķirurģisko pieeju veic vien atsevišķās klīnikās pasaulē.

Sarežģīto operāciju veica ķirurgs Ints Siliņš, asistējot ķirurgam Rihardam Mikilpam-Mikgelbam. Par anestēziju gādāja anestezioloģe Ingrīda Saba un anestēzijas māsas Marika Dežurova un Ilga Priekule. Operācijas veiksmīgu norisi nodrošināja arī operāciju māsas Baiba Giptere un Anda Vanaga, kā arī māsu palīdze Oksana Rumjanceva. „Šī operācija mums bija liels izaicinājums, un par tās veiksmīgu norisi noteikti jāpateicas visai komandai, jo viens ķirurgs to nevar paveikt,” saka operējošais ķirurgs Ints Siliņš. Operācija ilga vairāk nekā piecas stundas.

72 gadus vecajam pacientam plaušu vēzis tika atklāts samērā nejauši. Ģimenes ārsts kungu profilaktiskos nolūkos bija nosūtījis uz plaušu rentgenu, ko viņš vairākus gadus nebija veicis, un rentgenogrammā atklājās izmaiņas. Tālākie izmeklējumi vēstīja – plaušu vēzis, kas atrodas labās plaušas centrā un skāris arī galveno bronhu.

Šādos gadījumos parasti veic vai nu visas plaušas izņemšanu, vai audzēja izoperēšanu un bronhu plastiku, plaši atverot krūškurvi. Atveseļošanās process pēc tik vērienīgas ķirurģiskas iejaukšanās bieži ir ilgs un smags, un ne visi to iztur. Savukārt pēc šādas saudzīgas mazinvazīvas operācijas, kāda tika veikta pacientam, atgūšanās parasti notiek dažās dienās, ļaujot pacientam visai ātri atgriezties ierastajā dzīves ritmā.

Turklāt operācijas laikā kopā ar audzēju pacients zaudēja tikai trešdaļu labās plaušas, kuras iztrūkums īpaši neietekmēs pacienta pašsajūtu un fiziskās spējas. Pacientiem, kuriem izņem visu plaušu, elpošanas nepietiekamības dēļ bieži nākas samierināties ar aizdusu un dažādiem ierobežojumiem fizisko aktivitāšu ziņā.

Neraugoties uz cienījamo vecumu, pacients pašlaik jūtas apmierinoši un drīz varēs doties mājās.

Tuberkulozes un plaušu slimību centra ķirurgi pēdējo gadu gaitā aizvien biežāk izmanto pašlaik modernāko un saudzīgāko videotorakoskopisko pieeju, kad operācija tiek veikta caur vienu vai vairākiem nelieliem iegriezumiem, izmantojot speciālus instrumentus un videokameru. „Angļu presē to dēvē par keyhole surgery jeb ķirurģiju caur atslēgas caurumiem, un tai ir ļoti daudz priekšrocību: mazāks pēcoperācijas sarežģījumu risks, ievērojami mazāk sāpju un ātrāka atlabšana pēc operācijas,” skaidro ķirurgs Rihards Mikilps-Mikgelbs.

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus