Viņi nav latvieši, taču jau vairāk nekā desmit gadus par savām mājām sauc Latviju. Iemantojuši ne vien pacientu uzticēšanos, bet nopelnījuši arī profesionālu cieņu kolēģu acīs.
Hronisku trofisku čūlu problēmas ir ļoti aktuālas visā pasaulē. Hronisku trofisku čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču problēma skar apmēram 2 % iedzīvotāju — tas ir vidējais statistikas rādītājs Eiropā.
Aizvadītā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas trīs operācijas pacientiem ar retu iedzimtu patoloģiju – Meja Tērnera sindromu.
Ir pavēla pievakare nedēļas nogalē, un Stradiņa slimnīcas ķirurgs, Latvijā līdz šim vienīgās veiktās aknu transplantācijas grupas koordinators JĀNIS VILMANIS var rezumēt dienā paveikto.
Ik gadu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers” nonāk vidēji 600 pacientu ar smagu politraumu – divu vai vairāku ķermeņa daļu ievainojumu, kas apdraud dzīvību un prasa pieredzējušu mediķu komandas vienlaikus ātru un pārdomātu rīcību.
Visbiežāk runā par akūtiem un traumatiskiem plexus brachialis (pleca nervu pinuma) bojājumiem. Šo nozoloģiju lielākā daļa medicīnas aprūpes speciālistu atpazīst, tomēr, runājot par hroniskiem un netraumatiskiem bojājumiem, jāsecina, ka patoloģija, kas pēc citējamu autoru domām ir vismaz tikpat izplatīta kā karpālā kanāla sindroms, visbiežāk netiek diagnosticēta un pareizi ārstēta. [1]
Žultsvadu vēzis aprakstīts kā reta patoloģija, nepilni 2 % gadījumu no visiem ļaundabīgajiem audzējiem. [1] Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pēc uzkrātās pieredzes un pasaules pētījumu datiem izstrādāts multidisciplinārs perihilāras holangiokarcinomas diagnostikas un ārstēšanas algoritms.
Brūču aprūpei paredzēto līdzekļu klāsts ir plašs; dažādām brūcēm piemēroti dažādi līdzekļi. Taču kā šajā plašajā līdzekļu klāstā neapjukt? Šajā rakstā apkopojām jaunākos pētījumus un iespējas brūču kopšanai un dzīšanas procesa veicināšanai.
Profesors, medicīnas zinātņu doktors VIESTURS BOKA darba mūžu veltījis trim svarīgām medicīnas jomām — praktizējis kā ķirurgs, 25 gadus nodarbojies ar medicīnas administrēšanu, kā arī izglītojis nākamās mediķu paaudzes. Desmit gadus viņš ir pie Latvijā lielākās slimnīcas — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadības stūres.
Kāpēc par savu darbavietu viņi izvēlējušies reģionu slimnīcu, vai nav vīlušies un cik piesātināta ir ikdiena — vaicājam jaunajiem ārstiem, kas savu izvēli izdarīja pirms dažiem gadiem.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Ikdienas aspirīna lietošana vairumam cilvēku nav ātrs vai drošs veids, kā novērst zarnu vēzi, liecina jauns Cochrane sistemātiskais pārskats. Analīze arī uzsver būtisku risku — regulāra aspirīna lietošana palielina nopietnas asiņošanas iespējamību.
Uzturošā terapija ar makrolīdiem pacientiem ar bronhektāzēm ir demonstrējusi vērā ņemamu efektivitāti paasinājumu novēršanā, kas ir nozīmīgi riska faktori kardiovaskulāru notikumu attīstībai. Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst vispārīgu makrolīdu uzturošās terapijas novērtējumu no kardiovaskulārā ieguvuma un drošuma profila skatījuma, veikts kohortas pētījums.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
