PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Austrumu slimnīcā pacientam ar unikālu operāciju izārstē mokošas galvassāpes

Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā mikroķirurgu komanda veikusi unikālu operāciju, lai atsvabinātu pacientu no mokošām galvassāpēm, pret kurām pretsāpju medikamenti nelīdz.

Galvassāpju iemesls bija nospiests pakauša nervs, kas operācijas laikā tika atbrīvots un ietīts no paša pacienta taukaudiem izveidotā polsterējumā, lai pasargātu to no atkārtota nospieduma veidošanās.

50 gadus vecais pacients sūdzējās par stiprām galvassāpēm, kuras ilgāk par gadu apgrūtināja viņa ikdienu, traucēja koncentrēties un strādāt. Biežo galvassāpju dēļ vīrietis nespēja tikt galā ar saviem darba pienākumiem, bieži ņēma slimības lapu, līdz bija spiests no darba aiziet. Viņš bija meklējis palīdzību pie vairākiem neirologiem un citiem speciālistiem, lietojis dažādus pretsāpju medikamentus, taču tie tikai nedaudz mazināja mokošās sāpes. Neirologs pacientam bija diagnosticējis lielā pakauša nerva nospiedumu. Meklējot risinājumu savai problēmai, galvassāpju mocītais vīrietis vērsās pēc palīdzības pie mikroķirurga Jāņa Zariņa.

„Pacients bija izmisis. Stāstīja, ka katru dienu izdzer 10–15 pretsāpju tabletes, bet sāpes vienalga neizzūd, vien mazliet samazinās. Šķaudot, klepojot, noliecot galvu uz leju un darot fizisku darbu, sāpes pastiprinās. Lai kaut cik normāli justos, pacients lietoja arī antidepresantus un antikonvulsantus,” stāsta dakteris Zariņš.

„Galvassāpēm var būt ļoti daudz iemeslu, un, lai tās varētu sekmīgi izārstēt, ir ļoti svarīgi zināt īsto. Salīdzinoši nesen ir atklāta galvassāpju saistība ar ekstrakraniālajiem nerviem. Tie ir nervi, kas atrodas ārpus galvaskausa un nodrošina noteiktu galvas zonu jutību. Ir pierādīts, ka viens no galvassāpju cēloņiem var būt šo nervu nospiedumi. Nervus var nospiest patoloģiski paplašināti asinsvadi, pastiprināta asinsvadu pulsācija, palielināti muskuļi, fasciju jeb muskuļu saistaudu apvalku sabiezējumi, kā arī sašaurinātas dabīgās kaulu atveres, caur kurām iet nervi,” skaidro Zariņš.

Ar pretsāpju tabletēm novērst nerva nospiedumu nav iespējams, tādēļ tās parasti nesniedz vēlamo rezultātu – cilvēku turpina mocīt galvassāpes. Lai novērstu galvassāpes, ir jāatbrīvo nospiestais nervs, un tas ir izdarāms tikai ķirurģiski. Latvijā šāda operācija līdz šim nebija veikta, taču ārzemēs tādas veic jau kādu laiku un rezultāti ir ļoti labi – pacientiem ievērojami samazinās sāpju lēkmju biežums un sāpju intensitāte vai pat pilnībā izzūd sāpes. Līdzīgā veidā tiek ārstēta arī migrēna.

Pirms veikt operāciju, pacients tika rūpīgi izmeklēts. Ultrasonogrāfijā, ko veica daktere Aija Dzirkale, atklājās, ka viņam lielais pakauša nervs ir nospiests vairākās vietās – nervu nospieda sabiezējušas muskuļu šķiedras un fascijas. „Šīs izmaiņas lielā mērā bija sekas galvas un kakla rajona traumai, ko pacients bija guvis negadījumā. Tāpat vīrietis bija strādājis smagu fizisku darbu, kā ietekmē tika pārslogoti kakla daļas muskuļi, un arī tas bija veicinājis kakla daļas muskuļu palielināšanos,” skaidro Zariņš.

Pacientam operāciju veica mikroķirurgu komanda – Jānis Zariņš un Kalvis Pastars. Lai atbrīvotu nervu, pacientam izdarīja griezienu pakauša rajonā un uzmanīgi atbīdīja muskuļus, piekļūstot nervam. Operācijas gaitā vietās, kur nervs bija nospiests, tika izgriezti nelieli muskuļu fragmenti, to atbrīvojot. Pēc tam nervu visā garumā ietina no pacienta paša taukaudiem izveidotā polsterējumā, lai pasargātu no atkārtotu nospiedumu veidošanās.

„Lielā pakauša nerva diametrs resnākajās vietās sasniedz 3–4 milimetrus, taču posmā, kur tas ieiet zemādā, ir mazāks par milimetru. Nerva izdalīšanu visā garumā veicām maksimāli uzmanīgi un saudzīgi, izmantojot optisko palielinājumu un mikroķirurģisko tehniku, jo, traumējot šo nervu, pacientam parādītos jušanas traucējumi daļā pakauša un galvas. Operācija noritēja veiksmīgi,” stāsta Zariņš.

Pēcoperācijas periodā pacients ergoterapeites Diānas Bringinas vadībā regulāri veica stiepes vingrinājumus kakla daļai, lai mazinātu pēcoperācijas rētaudu veidošanos un veicinātu brūces veiksmīgu sadzīšanu.

„Pēc šādām operācijām rezultāts nav redzams uzreiz. Sāpes samazinās pakāpeniski, jo vajadzīgs laiks, lai atbrīvotais nervs reģenerētos. Nervi atjaunojas ar ātrumu 0,1–1 milimetrs diennaktī, tāpēc vajadzīgi vairāki mēneši vai pat pusgads, lai ieraudzītu gala rezultātu,” skaidro Zariņš.

Jau dažas dienas pēc operācijas pacients norādīja, ka sāpes ir mazinājušās, tomēr vēl liek sevi manīt. Pašlaik pēc operācijas pagājuši gandrīz četri mēneši, un pacients par sāpēm vairs nesūdzas, atgriezies dzīvesprieks un spēja strādāt. Par mokošajām galvassāpēm un veikto operāciju vairs nekas neliecina – pēcoperācijas rētu jau noseguši mati.

Lasītākais Doctus.lv
Ārsts ar... sievietes seju

Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]

D. Ričika
Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi

Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.

Doctus
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Ārsts ar cīnītāja garu. Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS

Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS viens no pirmajiem Latvijā izveidoja savu ārsta praksi. Dr. Baumanis ne vien rūpējas par savu pacientu veselību, bet arī aktīvi iestājas par to, lai valstī būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Vēršoties pret dažādām birokrātijas nejēdzībām, cenšas sakārtot darba vidi sev un kolēģiem, nebaidoties izsaukt uguni uz sevi.

M. Lapsa
Atvērta pieteikšanās starptautiskā konferenču maratonā – Zinātnes nedēļā

Šodien, 8. martā, RSU atvērusi pieteikšanos Zinātnes nedēļai (RSU Research Week), kas norisināsies no 22. līdz 26. martam tiešsaistē. Zinātnes nedēļa ir piecu starptautisku konferenču maratons ar vairāk nekā 1300 prezentācijām no 45 valstu zinātniekiem, aptverot pasaules tendences gan medicīnā un veselības aprūpē, gan sociālajās zinātnēs.

Rīgas Stradiņa universitāte