Desmit mēnešu laikā, kopš durvis vērusi daudzfunkcionālā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīcas) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (Neatliekamās medicīnas klīnika), tajā uzņemti un izmeklēti 53 204 pacienti.
Veselības ministrija (VM) palielinās finansējumu lokālajām slimnīcām kopumā nepilnu 700 tūkstošu latu apmērā, pārdalot līdzekļus nozares budžeta ietvaros. Līdz ar to kopumā lokālajām slimnīcām finansējums neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai šogad ir absolūti līdzvērtīgs ar pagājušo gadu, kaut arī ārstniecības budžeta programmās ārstēto pacientu skaits šogad sešos mēnešos ir samazinājies, salīdzinot ar līdzīgu periodu 2010.gadā.
25. augustā Veselības ministrijā uz tikšanos bija aicināti 22 daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji, pārstāvji no Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kā arī Veselības nozares Stratēģiskās padomes, lai pārrunātu situāciju veselības aprūpē un nepieciešamā papildus finansējuma sadali. Lokālo slimnīcu vadītāji atzīst saruna beidzās "ne ar ko".
Jau tradicionāli, vasarai noslēdzoties, slimnīcas sit trauksmi, ka nespēs sniegt neatliekamo palīdzību gada otrajā pusē. Citādās domās ir veselības ministrs, viņš teic: "Realitāte parāda, ka neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta apmērā, kāds ir nepieciešams. Šogad, līdzīgi kā pagājušā gadā, turpina samazināties slimnīcu stacionāros akūti ārstēto pacientu skaits, un tas notiek, attīstoties ambulatorajam sektoram."
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Jautājumu–atbilžu sarunā ar Medscape Medical News Viljams P. Šucē, asinsvadu ķirurgs no Teksasas, apspriež svētku sirds sindromu (Holiday Heart Syndrome), ar sezonālu uzvedību saistītos asinsvadu riskus un profilakses stratēģijas, ko ģimenes ārsti var izmantot pacientu aizsardzībai.
Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
Kādi ir biežākie mīti bērnu zobārstniecībā? Vai zobu veselībai jālieto kādi vitamīni? Kādas ir indikācijas piena zobu ekstrakcijai? Kāda šobrīd ir prakse gadījumos, kad piena zobā attīstījies kariess? Lasiet prof. ANDAS BRINKMANES atbildes uz šiem jautājumiem.
