Savulaik intervijā ar Doctus NBS Apvienotā štāba medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts pulkvežleitnants NORMUNDS VAIVADS sacīja, ka viņam vienmēr noderējis mammas teiktais: “Darbība ir jūtu slazdi.” Ja esi nodarbināts, mazāk laika paliek būt ieslēgtam sevī ar visādām domām. Kā funkcionē militārā medicīna, kāda ir tās sadarbība ar civilo medicīnu, kā saglabāt vēsu prātu un karstu sirdi — Normunda Vaivada pārdomas.
Tā atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs JURIS RAUDOVS. Krīzes situācijās viņš jūtas kā zivs ūdenī, un izskaidrojums tam rodams gan ilggadējā, dinamiskos apstākļos aizvadītā darba pieredzē, gan nemitīgā vēlmē pilnveidoties un dalīties savās zināšanās.
Pēc oficiālās statistikas nedaudz virs trīsdesmit, bet pēc darbinieku vērtējuma — ap septiņdesmit procentiem neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu ir sekundāri. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jaunā vadītāja LIENE CIPULE ir apņēmības pilna šo skaitu mazināt.
“Komandas princips” — tā divos vārdos varētu raksturot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas vadītājas ZANDAS PUČUKAS pārvestās mācības no Somijas un Zviedrijas, kur viņa kā Bertrama un Kristapa Zariņu stipendijas saņēmēja skatījās un mācījās, kā kolēģi organizē darbu līdzīgās nodaļās.
RENĀTE PUPELE, NMPD direktora vietniece neatliekamās palīdzības jautājumos. Veselības aprūpes administratīvajā darbā kopš 1992. gada.
Liene Cipule, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Rīdziniece, sertificēta rehabilitoloģe. Sadarbojoties ar J. Ķirsi, atvērusi Latvijā otro privāto fizioterapijas centru. Izveidojusi Rehabilitācijas nodaļu Siguldas slimnīcā.
Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valda citas likumsakarības nekā "parastās" nodaļās. Uzrunātie ārsti saka: nepārtraukti jārēķinās ar to, ka ne ar ko nevar rēķināties. Visgrūtāk strādāt pēc brīvdienām un svētku dienām, kad vieni ir cietušies un ātro palīdzību nav saukuši, citi - tā pamatīgāk uzdzīvojuši... Taču arī pārējā laikā maiņa paiet kā lielā vāveres ritenī. Vismaz Rīgas lielajās slimnīcās. Ja rīta pusē vēl iznāk laiks iedzert kādu tasīti kafijas, tad no pusdienlaika līdz vieniem diviem naktī jāstrādā bez atelpas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārsti DINU BALODI kolēģi raksturo kā vienmēr smaidīgu, pretimnākošu, fantastisku sievieti, kas unikālā veidā prot apvienot medicīnisko pieredzi ar cilvēcisko faktoru. Tas viņai veiksmīgi izdevies visus gadus, kurus nostrādājusi medicīnā, no tiem 27 - ārsta profesijā. Dina Balode atzīst: šis viņai īpašs gads - ar apaļiem cipariem. 50 dzīves gadi. 35 gadi medicīnā. 20 gadi Latvijas Diabēta asociācijā. Pieci gadi Stradiņa slimnīcā.
Vissliktāk ir tad, ja ārsts neatliekamajā medicīnā ienāk ar vēlmi pēc materiālas vai emocionālas atzinības. Gandarījumam par padarīto jārodas nevis tāpēc, ka pacients pateicis paldies, bet tāpēc, ka izdevies pacientam sniegt savlaicīgu un kvalificētu palīdzību. Tā uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas Reģionālā centra vadītāja vietniece medicīnas jautājumos IEVIŅA ALKA.
Atbild ARMANDS PLORIŅŠ, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors
KRISTIĀNS PATRIJUKS ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6. kursa students, kurš pērnā gada nogalē pievienojās Latvijas Medicīnas fonda atbalsta misijai Ukrainā kopā ar Dr. Mārtiņu Malzubri. Mērķis ir praktiskā palīdzība karadarbībā cietušajiem un ārstu apmācība. Viņš atzīst, ka doties uz Ukrainu viņu motivējis gan personisks aicinājums (daļa viņa sakņu nāk no Ukrainas), gan vēlme dot savu artavu, jo ukraiņi cīnās ne tikai par savu, bet arī mūsu brīvību.
Pēdējos gados būtiski pieaugusi interese par veģetāru un vegānu uzturu. Šo uztura veidu izvēle bieži saistīta ar vēlmi uzlabot veselību, samazināt hronisku slimību risku un pozitīvi ietekmēt vidi. Rakstā sniegta informācija par ieguvumiem veselībai, lietojot veģetāru un vegānu uzturu, un iespējamu uzturvielu nepietiekamību.
Krūts vēzis ir viens no vadošajiem ar vēzi saistītiem nāves iemesliem sievietēm visā pasaulē. Izskanējuši pieņēmumi, ka olīveļļai, kas ir bagāta ar mononepiesātinātiem taukiem un polifenoliem, ir aizsargājoša iedarbība pret krūts vēža attīstību, taču iztrūkst epidemioloģisko pierādījumu šim apgalvojumam. Interesantu pētījumu veikuši itāļi, novērtējot olīveļļas patēriņa saistību ar krūts vēža risku.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
