Llīdz 19.septembrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja telpās apskatāma izstāde "Skriešanās ar kaulaino sievu". Izstādes veidotāji sniedz iespēju pirmo reizi plašākai sabiedrībai iepazīties ātrās palīdzības vēsturi Latvijā simts gadu garumā. Izrādās - vēl nav pagājuši pat simts gadi kopš laika, kad Rīgas ātrās palīdzības meidķi kā transporta līdzekli pacientu pārvadāšanai izmantoja zirgu vilktas karietes.
Vecākiem cilvēkiem salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem biežāk ilgi jāgaida slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās līdz tie saņem neatliekamo palīdzību, liecina Francijā veikta pētījuma dati.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārsti DINU BALODI kolēģi raksturo kā vienmēr smaidīgu, pretimnākošu, fantastisku sievieti, kas unikālā veidā prot apvienot medicīnisko pieredzi ar cilvēcisko faktoru. Tas viņai veiksmīgi izdevies visus gadus, kurus nostrādājusi medicīnā, no tiem 27 - ārsta profesijā. Dina Balode atzīst: šis viņai īpašs gads - ar apaļiem cipariem. 50 dzīves gadi. 35 gadi medicīnā. 20 gadi Latvijas Diabēta asociācijā. Pieci gadi Stradiņa slimnīcā.
Vissliktāk ir tad, ja ārsts neatliekamajā medicīnā ienāk ar vēlmi pēc materiālas vai emocionālas atzinības. Gandarījumam par padarīto jārodas nevis tāpēc, ka pacients pateicis paldies, bet tāpēc, ka izdevies pacientam sniegt savlaicīgu un kvalificētu palīdzību. Tā uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas Reģionālā centra vadītāja vietniece medicīnas jautājumos IEVIŅA ALKA.
Desmit mēnešu laikā, kopš durvis vērusi daudzfunkcionālā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīcas) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (Neatliekamās medicīnas klīnika), tajā uzņemti un izmeklēti 53 204 pacienti.
Veselības ministrija (VM) palielinās finansējumu lokālajām slimnīcām kopumā nepilnu 700 tūkstošu latu apmērā, pārdalot līdzekļus nozares budžeta ietvaros. Līdz ar to kopumā lokālajām slimnīcām finansējums neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai šogad ir absolūti līdzvērtīgs ar pagājušo gadu, kaut arī ārstniecības budžeta programmās ārstēto pacientu skaits šogad sešos mēnešos ir samazinājies, salīdzinot ar līdzīgu periodu 2010.gadā.
25. augustā Veselības ministrijā uz tikšanos bija aicināti 22 daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji, pārstāvji no Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kā arī Veselības nozares Stratēģiskās padomes, lai pārrunātu situāciju veselības aprūpē un nepieciešamā papildus finansējuma sadali. Lokālo slimnīcu vadītāji atzīst saruna beidzās "ne ar ko".
Jau tradicionāli, vasarai noslēdzoties, slimnīcas sit trauksmi, ka nespēs sniegt neatliekamo palīdzību gada otrajā pusē. Citādās domās ir veselības ministrs, viņš teic: "Realitāte parāda, ka neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta apmērā, kāds ir nepieciešams. Šogad, līdzīgi kā pagājušā gadā, turpina samazināties slimnīcu stacionāros akūti ārstēto pacientu skaits, un tas notiek, attīstoties ambulatorajam sektoram."
Onihomikoze klīnicistu praksē ir starp biežākajām naga infekcijām un var būt iemesls pacienta psihosociālām problēmām un diskomfortam, sāpēm naga apvidū. Zināmi vairāki riska faktori — hiperhidroze, tinea pedis, psoriāze, kā arī tādi eksogēni faktori kā ciešu apavu nēsāšana, nagu traumatisms, higiēnas un aprūpes pārkāpumi. Risku palielina blakusslimības: cukura diabēts, imūnsupresija, vēnu nepietiekamība, perifēro artēriju slimība un citas.
Esenciālas jeb primāras arteriālas hipertensijas (AH) sastopamības rādītājs ir ļoti augsts, turklāt tā izraisa nopietnas kardiovaskulāras komplikācijas, palielina mirstību un ir cēlonis pārejošai un pastāvīgai invaliditātei. [1] Rakstā sniegtas atziņas no pētījuma par asinsspiediena farmakoloģisko ārstēšanu Latvijā: ar pacientu saistīto rezultātu novērtējums.
Hroniska venoza mazspēja ir termins, ko plaši lieto fleboloģijā, tomēr praksē to nereti lieto nevietā, runājot, piemēram, par varikozām kāju vēnām vai vēnu mazspēju. Rakstā vienkāršotā veidā sniegts skaidrojums, kāda ir atšķirība un ko tas nozīmē.
Cukura diabēts (CD) ir endokrīna slimība, kuras ārstēšanas centrā jābūt diabēta pacientam. Terapijas izvēli nosaka glikēmijas pakāpe, blakusslimības, sociālie faktori un citi iemesli, kas var ietekmēt ārstēšanu.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.
