“Komandas princips” — tā divos vārdos varētu raksturot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas vadītājas ZANDAS PUČUKAS pārvestās mācības no Somijas un Zviedrijas, kur viņa kā Bertrama un Kristapa Zariņu stipendijas saņēmēja skatījās un mācījās, kā kolēģi organizē darbu līdzīgās nodaļās.
Pirmdien, 2.novembrī tiks atzīmēti 5 gadi kopš pirmos pacientus uzņēma Latvijā lielākā Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers”, kas tika veidota atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām un pasaules pieredzei.
Latvijā viedtālruņu lietotājiem ir izstrādāta unikāla mobilā lietotne (aplikācija) HealthPoint, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) mediķiem palīdzēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem.
NMP dienestā iegādāti 60 daudzfunkcionālie defibrilatori un 20 mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti, kas ir vienas no svarīgākajām medicīniskajām ierīcēm, kuras brigāžu mediķiem palīdz izsaukumos glābt smagi cietušu vai kritiski slimu pacientu dzīvības. Jaunais aprīkojums iegādāts par Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļiem un drīzumā tas nonāks reģionu brigāžu rīcībā*.
25.novembrī, Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi noteikumos Nr.265 „Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība", kas paredz, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ar pacientiem un izsaukumiem saistītā medicīniskā dokumentācija tiks veidota un uzturēta tikai elektroniski.
RENĀTE PUPELE, NMPD direktora vietniece neatliekamās palīdzības jautājumos. Veselības aprūpes administratīvajā darbā kopš 1992. gada.
Liene Cipule, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Rīdziniece, sertificēta rehabilitoloģe. Sadarbojoties ar J. Ķirsi, atvērusi Latvijā otro privāto fizioterapijas centru. Izveidojusi Rehabilitācijas nodaļu Siguldas slimnīcā.
Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valda citas likumsakarības nekā "parastās" nodaļās. Uzrunātie ārsti saka: nepārtraukti jārēķinās ar to, ka ne ar ko nevar rēķināties. Visgrūtāk strādāt pēc brīvdienām un svētku dienām, kad vieni ir cietušies un ātro palīdzību nav saukuši, citi - tā pamatīgāk uzdzīvojuši... Taču arī pārējā laikā maiņa paiet kā lielā vāveres ritenī. Vismaz Rīgas lielajās slimnīcās. Ja rīta pusē vēl iznāk laiks iedzert kādu tasīti kafijas, tad no pusdienlaika līdz vieniem diviem naktī jāstrādā bez atelpas.
Llīdz 19.septembrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja telpās apskatāma izstāde "Skriešanās ar kaulaino sievu". Izstādes veidotāji sniedz iespēju pirmo reizi plašākai sabiedrībai iepazīties ātrās palīdzības vēsturi Latvijā simts gadu garumā. Izrādās - vēl nav pagājuši pat simts gadi kopš laika, kad Rīgas ātrās palīdzības meidķi kā transporta līdzekli pacientu pārvadāšanai izmantoja zirgu vilktas karietes.
Vecākiem cilvēkiem salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem biežāk ilgi jāgaida slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās līdz tie saņem neatliekamo palīdzību, liecina Francijā veikta pētījuma dati.
Lasiet Dr. Līgas Mekšas ceļvedi migrēnas profilakses izvēlei. Dakteres atbildes sniedz iedrošinājumu un padomu virpārējās prakses ārstiem, terapeitiem un ģimenes ārstiem uzsākt profilaktisku migrēnas terapiju ar nespecifiskiem profilaktiskiem migrēnas profilakses līdzekļiem, īpaši situācijās, kad migrēnas lēkmes ir 4 un vairāk dienas mēnesī.
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
