Agrīna klīniskā pasliktināšanās, kuras dēļ nepieciešama ārstēšanas intensificēšana, tika novērota 3,6 % pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN), un gandrīz puse šo gadījumu notika, pacientiem vēl atrodoties NPN. Katrs papildu uzturēšanās stundas ilgums bija saistīts ar paaugstinātu pasliktināšanās risku, un 28 dienu mirstība pacientiem ar pasliktināšanos bija vairāk nekā trīs reizes augstāka.
Glikagonam līdzīgais peptīds 1 (GLP1) un glikozes atkarīgais insulinotropiskais polipeptīds (GIP) ir zināmi ar savām kuņģa saturu aizturošām īpašībām. Lai salīdzinātu klīniski nozīmīga atlieku kuņģa tilpuma (RGV) attīstības risku GLP1/GIP agonistu lietotājiem pirms augšējās endoskopijas ar sedāciju, veikts pētījums.
Norepinefrīns ir pirmās līnijas vazopresors pacientiem ar septisku šoku. Nepastāv stingras rekomendācijas, kad un vai būtu nepieciešams pievienot otru vazopresoru, piemēram, vazopresīnu.
No nākamā gada 1. janvāra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) turpinās veikt pārmaiņas veidā, kā tiek organizēts dienesta darbs. Kādas tās būs?
Austrumu slimnīcas NMPUK paplašināšanas projekts ļaus nodalīt pacientu plūsmas, nodrošinot triāžu, diagnostiku un ārstēšanu infekciju slimību pacientiem, vienlaikus ievērojot infekciju tālākas izplatības ierobežošanas prasības un epidemioloģiski drošu ārstēšanās vidi ne tikai pacientiem, bet arī klīnikas personālam. Tās ir pirmās slimnīcas telpas arī Baltijas valstu mērogā, kas uzbūvētas atbilstoši visaugstākajiem epidemioloģiskās drošības standartiem.
Intracerebrāla hemorāģija (ICH) ir nāvējošākais no insulta veidiem un mirstības rādītāji ir īpaši augsti starp ICH, kas saistīti ar antikoagulantu lietošanu. Līdz šim nav pētīts, vai pastāv konkrēta laika loga atkarīgs ārstēšanas efekts “no durvīm līdz ārstēšanai” (door–to–treatment, DTT) klīniskajā praksē.
Aptuveni trešdaļa pacientu RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā nonāk ar tādām slimībām vai nelielām traumām, ko iespējams ārstēt ģimenes ārstu uzraudzībā un ambulatoros apstākļos.
Tiek novērots, ka arvien vairāk pieaug atkārtotu vizīšu skaits uzņemšanas nodaļās saistībā ar psihiskās veselības traucējumiem bērniem. Lai labāk izprastu faktorus, kas ietekmē atkārtotas vizītes nepieciešamību, tika veikts kohortas novērojumu pētījums trīsdesmit astoņās ASV bērnu slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši 125 cilvēki, to skaitā 5 bērni līdz 14 gadu vecumam. Vīrieši slīkst biežāk – apmēram divas trešdaļas no visiem noslīkušajiem.
Jaunajās moduļu būvēs 1864 kv.m. platībā turpmāk varēs uzņemt Neatliekamā medicīnas centra (NMC) pacientus, tos pacientus, kuriem nepieciešama izolācija, kā arī nodrošināt operāciju procesu trīs jaunās operāciju zālēs.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
