Vai alkohola lietošana ietekmē Parkinsona slimības attīstību?
Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.
Neiroloģija
Svars un atrašanās saulē jaunībā ietekmē multiplās sklerozes gaitu vēlāk dzīvē
Pacientu ar multiplo sklerozi aptaujāšanā atklāts, ka tiem, kuri pusaudžu gados vasarās pavadījuši vairāk laika saulē, slimības simptomi parādās vēlāk nekā tiem, kas mazāk laika pavadīja saulē. Tāpat noskaidrots, ka multiplā skleroze agrāk attīstās tiem, kuri 20 gadu vecumā bija aptaukojušies, nekā tiem, kuriem bija normāls vai pazemināts svars.
Rīgā notiek astotais starptautiskais Baltijas neirologu kongress BALCONE 2015
24. septembrī Latvijas galvaspilsētā sākās starptautiskais neirologu kongress BALCONE 2015. Šis ir medicīnas jomā unikāls notikums, kas jau astoto reizi pulcē vienkopus labākos neirologus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas valstīm.
Kāpēc pakasīt niezošu vietu ir tik patīkami?
Izmantojot funkcionālo magnētisko rezonansi (fMR), salīdzināta smadzeņu aktivitāte veseliem cilvēkiem un hroniskas niezes pacientiem kasīšanās laikā, atrasts, ka niezes pacientiem vairāk aktivējas tā smadzeņu daļa, kas atbild par motoro kustību un gandarījuma sajūtu.
Nepietiekams miega ilgums saistīts ar Alcheimera slimību
Iespējams, ka miegs ir trūkstošais posms Alcheimera slimības izpratnē. Toksiskais proteīns, kas raksturīgs Alcheimera slimībai, bloķē miega dziļās fāzes, radot atmiņas pavājināšanos.
Krākšana un miega apnoja saistīta ar būtisku kognitīvo spēju pavājināšanos vecumdienās
ASV Neiroloģijas akadēmijas pārstāvji 2015. gada 15. aprīlī ir publicējuši pētījumu, kurā parāda, ka senioriem ar miega apnoju un krākšanu, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā.
Atmiņa un smadzeņu novecošanās efekti
Pētījumā par smadzeņu novecošanos atklāja, ka vīriešu dzimums ir saistīts ar sliktāku atmiņu un mazāku hippokampusa apjomu indivīdiem ar normālu kognitīvo funkciju pētījuma sākumā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Neurology.
Miegs un insulta risks
Cilvēkiem, kuri guļ ilgāk par 8 stundām diennaktī ir paaugstināts insulta risks, secināts Kembridžā veiktā pētījumā. Šis risks dubultojas gados vecākiem cilvēkiem, kuri parasti guļ ilgāk nekā vidēji cilvēki. Tomēr pētnieki saka, ka vēl arvien ir neskaidrības par šo saistību un ir nepieciešami papildu pētījumi.
Vīnogas, sarkanvīns un atmiņas zudums
Vīnogās un zemesriekstos esošās sastāvdaļas var palīdzēt aizkavēt ar vecumu saistītu atmiņas pasliktināšanos, secināts pētījumā, kurš veikts Teksasā.
Augstāks demences risks saistīts ar bieži lietotiem medikamentiem
Lielā pētījumā pierādīts, ka daži bieži lietotie medikamenti ar antiholīnerģisku efektu augstā devā vai lietojot ilgstoši, nozīmīgi paaugstina demences, tai skaitā, Alcheimera slimības, attīstības risku.
Lasītākais Doctus.lv
Ātriju fibrilācija: no definīcijas līdz praksei
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Lipoproteīna (a) līmenis hospitalizētiem pacientiem ar akūtu koronāru sindromu
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo. Kādi ir atkārtošanās riski?
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Kā uzlabojas situācija psihiskās veselības jomā?
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
Insulta risks sasniedz maksimumu pirmajos trīs mēnešos pēc vēža diagnozes
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 231
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 418
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 396
H
- Hematoloģija 9
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 335
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 630
Ķ
- Ķirurģija 232
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 467
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 307
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 267
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 317
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 175
R
S
- Sabiedrības veselība 398
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 116
- Uzturzinātne 120