Kanādā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 8500 pacientiem apstiprināta saistība starp obstruktīvu miega apnoju un cukura diabēta attīstību. Šis pētījums apstiprināja mazākos pētījumos pierādīto saistību.
Upsalas universitātē veiktā pētījumā secināts, ka pēc vienas bezmiega nakts, no rīta asinīs paaugstinās NSE un S-100B koncentrācija veseliem jauniem vīriešiem. Šīs molekulas parasti tiek atrastas smadzenēs. Tas, ka šo molekulu daudzums asinīs palielinās pēc negulētas nakts, varētu liecināt par smadzeņu audu noārdīšanos. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Sleep.
Jaunā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Psychology, Health & Medicine atklāts vēl viens iemesls, kādēļ pārtraukt smēķēšanu - atmetot smēķēšanu uzlabojas miegs. Līdz šim bija zināms, ka smēķēšana ir pirmajā vietā no visām novēršamajām nāvēm un smēķēšana tieši ir saistīta ar neskaitāmām veselības problēmām, tomēr maz bija zināms par smēķēšanas ietekmi uz miegu.
Augstas statīnu devas pasargā no demences vecāka gadagājuma cilvēkus - šādus secinājumus prezentēja dr.Tin-Tse Lin no Taivānas ESC kongresā 2013.gada 31.augustā. Pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 58,000 pacientu, tika secināts, ka augstu statīnu devu lietošana aizsargā no demences.
Nesen veiktā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā SLEEP, secināts, ka bieža alkahola lietošana ir saistīta ar insomnijas simptomiem gados vecākiem pieaugušajiem. Alkohola lietošanas ierobežošana, uzlabo miega kvalitāti.
Galvassāpes ir plaši izplatīta problēma, bet līdz šim neviens nebija meklējis saistību starp galvassāpēm un zemu D vitamīna līmeni serumā. Norvēģijā veiktā pētījumā konstatēja, ka galvassāpes ir saistītas ar zemu D vitamīna līmeni serumā.
Tomātu un no tomātiem gatavotu ēdienu ēšana ir saistīta ar zemāku insulta attīstības risku, ziņo žurnālā Neurology publicēta pētījuma rezultāti. Tomātos ir liels antioksidanta likopēna daudzums.
Pārāk maz miega vai arī pārāk daudz var būt kaitīgi sirds veselībai. Jaunākā pētījuma rezultāti liecina, ka pieaugušajiem, kuri naktī guļ mazāk par sešām stundām ir statistiski ticami lielāks insulta, sirds infarkta un sastrēguma sirds mazspējas risks. Augstāka sirds problēmu (stenokardijas un koronārās sirds slimības) izplatība ir novērota arī tiem, kuri guļ vairāk nekā astoņas stundas katru nakti.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.