Kā Covid–19 pandēmija ietekmējusi vēža sijājošo diagnostiku?
Šā sistemātiskā pārskata un meta–analīzes autori meklēja atbildi uz jautājumu – vai Covid–19 pandēmija ir saistīta ar vēža sijājošās diagnostikas samazinājumu pasaulē?
Šā sistemātiskā pārskata un meta–analīzes autori meklēja atbildi uz jautājumu – vai Covid–19 pandēmija ir saistīta ar vēža sijājošās diagnostikas samazinājumu pasaulē?
Lai aprakstītu Covid–19 iznākumus onkoloģiskiem pacientiem un analizētu atšķirības starp vakcinētiem un nevakcinētiem pacientiem, tika veikts COICA (Covid-19. Infection in Cancer Patient) pētījums.
Klīvlendas klīnikas pētījums liecina, ka pieaugušajiem ar aptaukošanos svara zudums, kas panākts ar bariatrisko operāciju, bija saistīts ar 32% mazāku vēža attīstības risku un par 48% mazāku ar vēzi saistītas nāves risku, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem operācija nebija veikta.
Zināms, ka 5–alfa reduktāzes inhibitori (5–ARI), kas ir standarta medikamentozā terapija labdabīgas prostatas hiperplāzijas gadījumā ir saistīti ar samazinātu prostatas vēža sastopamības risku. Tomēr, tajā pašā laikā pastāv konfliktējoši rezultāti attiecībā uz mirstību no prostatas vēža pacientiem, kas lietojuši 5–ARI.
Pēdējos gados līdz ar pieaugošo vēža gadījumu sastopamību kardioonkoloģija attīstījusies kā atsevišķa kardioloģijas apakšnozare. Vēža pacientiem ir palielināts risks kardiovaskulāro slimību (KVS) attīstībai. Mūsdienu pretvēža terapija var izraisīt kardiotoksicitāti, tādējādi vēl vairāk palielinot KVS risku.
Covid–19 pandēmija ir prasījusi ieviest straujas pārmaiņas medicīniskās prakses principos. Daļa no šīm izmaiņām pievieno papildu vērtību veselības aprūpei, radot jaunas iespējas tālākai tās attīstībai.
Ministru kabinets atbalstījis finasējuma novirzīšanu inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem.
Lai identificētu tādu biomarķieru klātbūtni urīnā, kas ir atbildīgi par urīnpūšļa vēža attīstību pēc karsētas tabakas produktu (KTP) lietošanas, tika veikts sistemātisks literatūras apskats. Tāpat tika kvantitatīvi salīdzināti biomarķieru līmeņi starp KTP lietotājiem un klasisko cigarešu lietotājiem.
Febrila neitropēnija (FN) ir viena no biežākajām onkoloģiskajām situācijām, uz kurām tiek izsaukti neatliekamās medicīnas speciālisti. Augstāks risks (līdz 80 % pacientu) ķīmijterapijas inducētai FN ir hematoloģiskiem pacientiem, bet masu veidojošo audzēju gadījumā FN pēc ķīmijterapijas attīstās 10—50 %.
Vēzis arvien biežāk tiek definēts kā hroniska, ilgstoši ārstējama slimība, kas var negatīvi ietekmēt pacientu ikdienas dzīves kvalitāti. Nepilnvērtīgs uzturs var ietekmēt vēža ārstēšanas rezultātus, tāpēc optimāls uzturs ir būtisks onkoloģisko pacientu aprūpē. Lai mazinātu vēža radīto slogu un mirstību no ļaundabīgiem audzējiem, Eiropas Parlaments aicina klīnisko uzturu iekļaut visos vēža ārstēšanas posmos: terapijā, atbalstā un izpētē. [1]
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.